🔖 ブックマーク機能はLINEログインで利用できます
💬 AIブッダに相談
10,029
偈句数
9,999
日本語訳あり
9,982
パーリ原文
経典 19
テーマ 20
該当 10,029
すべて
智慧 4354
老い 931
苦しみ 772
正念 695
怒り 356
執着 350
死 350
業・因果 346
幸せ 337
自己 244
人間関係 243
家族 234
不安 168
仕事 165
渇愛 147
慈悲 115
無常 111
孤独 45
空 43
感謝 23
vinaya 2606
中部経典 2117
長部経典 1357
相応部経典 1136
増支部経典 857
jataka 563
スッタニパータ 522
ダンマパダ(法句経) 426
テーラガーター 211
テーリーガーター 68
クッダカパータ 57
イティヴッタカ 54
ウダーナ 34
金剛経 5
維摩経 5
般若心経 4
法華経 4
涅槃経 2
AN 1
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū suṇanti āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ āvāsikākāraṁ, āvāsikaliṅgaṁ, āvāsikanimittaṁ, āvāsikuddesaṁ, caṅkamantānaṁ padasaddaṁ, sajjhāyasaddaṁ, ukkāsitasaddaṁ, khipitasaddaṁ; sutvā vematikā honti—‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti. Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukākāraṁ, āgantukaliṅgaṁ, āgantukanimittaṁ, āgantukuddesaṁ, aññātakaṁ pattaṁ, aññātakaṁ cīvaraṁ, aññātakaṁ nisīdanaṁ, pādānaṁ dhotaṁ, udakanissekaṁ; passitvā vematikā honti—‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū natthi nu kho’ti.
偸蘭遮(thullaccaya)の罪を犯す。
またここに、比丘たちよ、来訪の比丘たちが、住処の比丘たちの住処者らしい振る舞い、住処者らしい相、住処者らしい徴、住処者らしい様子、経行(きんひん)する足音、読誦の声、咳払いの声、くしゃみの声を耳にする。耳にしてなお疑念を抱く——「住処の比丘たちはいるのか、いないのか」と。彼らは疑念を抱きながらも詮索せず、詮索することなく布薩(uposatha)を行なう。これは悪作(dukkaṭa)の罪を犯す。
彼らは疑念を抱いて詮索し、詮索してもなお見出せず、見出せないまま布薩を行なう。これは罪を犯さず。
彼らは疑念を抱いて詮索し、詮索して見出し、見出したうえで、ともに布薩を行なう。これは罪を犯さず。
彼らは疑念を抱いて詮索し、詮索して見出し、見出したうえで、別々に布薩を行なう。これは悪作の罪を犯す。
彼らは疑念を抱いて詮索し、詮索して見出し、見出したうえで——「あの者どもは滅びるがよい、あの者どもは亡ぶがよい、彼らと何の関わりがあろうか」と——分裂を意図して布薩を行なう。これは偸蘭遮の罪を犯す。
またここに、比丘たちよ、住処の比丘たちが、来訪の比丘たちの来訪者らしい振る舞い、来訪者らしい相、来訪者らしい徴、来訪者らしい様子、見知らぬ鉢、見知らぬ衣、見知らぬ坐具、洗われた足跡、こぼれた水を目にする。目にしてなお疑念を抱く——「来訪の比丘たちはいるのか、いないのか」と。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti. Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū suṇanti āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukākāraṁ, āgantukaliṅgaṁ, āgantukanimittaṁ, āgantukuddesaṁ, āgacchantānaṁ padasaddaṁ, upāhanapapphoṭanasaddaṁ, ukkāsitasaddaṁ, khipitasaddaṁ; sutvā vematikā honti—‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti.
彼らが疑いを抱きながら、吟味せず、吟味することなく布薩(うぽさた)を行ずるならば、突吉羅(とっきつら)の罪を犯す。彼らが疑いを抱きながら吟味し、吟味してなお見いだせず、見いだせないまま布薩を行ずるならば、罪はない。彼らが疑いを抱きながら吟味し、吟味して見いだし、見いだしたうえで共に布薩を行ずるならば、罪はない。彼らが疑いを抱きながら吟味し、吟味して見いだし、見いだしたうえで別々に布薩を行ずるならば、突吉羅の罪を犯す。彼らが疑いを抱きながら吟味し、吟味して見いだし、見いだしたうえで、「あの者どもは滅びるがよい、あの者どもは亡びるがよい、あの者どもと何の関わりがあろうか」と、破僧(はそう)を望む心をもって布薩を行ずるならば、偷蘭遮(ちゅうらんしゃ)の罪を犯す。
さて比丘たちよ、ここに住僧(じゅうそう)たる比丘たちが、来訪の比丘たちの、来訪の様子・来訪の特徴・来訪の兆し・来訪の声明を聞き、近づきくる足音・草履の音・咳払いの声・鼻をすする声を聞いて、「来訪の比丘たちはいるのか、いないのか」と疑いを抱くとする。彼らが疑いを抱きながら、吟味せず、吟味することなく布薩を行ずるならば、突吉羅の罪を犯す。彼らが疑いを抱きながら吟味し、吟味してなお見いだせず、見いだせないまま布薩を行ずるならば、罪はない。彼らが疑いを抱きながら吟味し、吟味して見いだし、見いだしたうえで共に布薩を行ずるならば、罪はない。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
Idaṁ, bhikkhave, saṅghātanikaṁ aññatitthiyapubbassa ārādhanīyasmiṁ. Evaṁ ārādhako kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo āgato upasampādetabbo. Sace, bhikkhave, aññatitthiyapubbo naggo āgacchati, upajjhāyamūlakaṁ cīvaraṁ pariyesitabbaṁ. Sace acchinnakeso āgacchati, saṅgho apaloketabbo bhaṇḍukammāya. Ye te, bhikkhave, aggikā jaṭilakā, te āgatā upasampādetabbā, na tesaṁ parivāso dātabbo. Kammavādino ete, bhikkhave, kiriyavādino. Sace, bhikkhave, jātiyā sākiyo aññatitthiyapubbo āgacchati, so āgato upasampādetabbo, na tassa parivāso dātabbo. Imāhaṁ, bhikkhave, ñātīnaṁ āveṇikaṁ parihāraṁ dammī”ti. Aññatitthiyapubbakathā niṭṭhitā. Sattamo bhāṇavāro.
「比丘たちよ、これは異教徒出身者(aññatitthiyapubba)のための、サンガートラニカ(saṅghātanika、四カ月の試験期間)に代わる随喜(ārādhana)の法である。かくして随喜を示した異教徒出身者が来たならば、具足戒(upasampadā)を授けるべきである。比丘たちよ、もし異教徒出身者が裸のままで来たならば、和上(upajjhāya)のもとにて衣(cīvara)を求めてやるべきである。もし髪を剃らずに来たならば、サンガに剃髪の羯磨(bhaṇḍukamma)を行うよう告知すべきである。
比丘たちよ、かの火を祀る結髪行者たち(aggikā jaṭilakā)については、来たならばそのまま具足戒を授けるべきであり、彼らに別住(parivāsa)を課してはならない。比丘たちよ、これらの者は業を説く者(kammavādino)であり、行為を認める者(kiriyavādino)であるからである。
比丘たちよ、もし生まれながらの釈迦族(sākiya)の異教徒出身者が来たならば、その者が来たならば具足戒を授けるべきであり、その者に別住を課してはならない。これはわれが親族(ñāti)に対して授ける特別の優遇(āveṇika parihāra)である。」
異教徒出身者に関する話(aññatitthiyapubbakathā)はここに終わる。第七誦分(bhāṇavāra)おわり。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
Hotha me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā”ti. Alabhi kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Jānapadānampi sandiṭṭhānaṁ sambhattānaṁ bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi— Alabhi kho so bhikkhu jānapadepi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṁ— “anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu āpanno. Anukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu ukkhitto. Adhammikena kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahenā”ti. “āpatti esā, āvuso, nesā anāpatti.
「尊き方々よ、どうか法(ダンマ)と律(ヴィナヤ)に基づいて、私の側に立ってください」と。
かの比丘は、親しく交わりのある同僚の比丘たちのなかに、支持する者を得た。また、地方に住む親しく交わりのある比丘たちのもとへも使者を遣わし、かの比丘は地方においても、親しく交わりのある比丘たちのなかに支持する者を得た。
そこで、羯磨(カンマ)によって擯出(ひんしゅつ)された者に随従する比丘たちは、擯出を行った比丘たちのもとへ赴き、擯出を行った比丘たちにこのように言った。
「友よ、これは罪過(āpatti)ではありません。罪過でないものを罪過と言うのです。この比丘は罪過を犯してはおりません。罪過を犯したと言うのは誤りです。この比丘は擯出されてはおりません。擯出されたと言うのは誤りです。法に適わぬ羯磨によって、動揺のうちに、根拠なく擯出されたのです」と。
これに対し〔擯出を行った比丘たちは〕言った。
「友よ、これは罪過であります。罪過でないなどとは言えません。
⚠ 出家者向けの文脈
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
Tatiyampi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca— “āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. Atha kho bhagavā— “pariyādinnarūpā kho ime moghapurisā, nayime sukarā saññāpetun”ti— uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Dīghāvubhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya saṅghamajjhe ṭhitakova imā gāthāyo abhāsi—
三たびまた、その法に悖ることを説く比丘(ひく)は世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、どうか世尊は退いてくださいませ。世尊よ、どうか法の主(ほうのしゅ)たる世尊は、煩いなく、現世における安楽の住(じゅう)に親しみつつ住したまえ。この争論(そうろん)、この諍い、この反目、この論諍(ろんじょう)によって、われわれ自身が世に知られることになりましょう」と。
そのとき世尊は、「これらの愚かな人々は〔すでに〕すっかり〔邪見に〕とりつかれてしまっている。これらの者どもを納得させることは容易ではない」と思われ、座より立ちあがって立ち去られた。
——ここにディーガーヴァ品(ジーガーヴァぼん)の朗誦区分、第一が終わる。——
さて世尊は、午前の時刻に、衣を纏い、鉢と衣(えちょう)を持って、コーサンビー(こーさんびー)に托鉢(たくはつ)のために入られた。コーサンビーにて托鉢して歩まれ、食後、托鉢より戻られると、臥坐処(がざしょ)を整え、鉢と衣を持ち、僧伽(さんが)の中にそのままお立ちになって、この偈(げ)を説かれた——
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,初手で出すと冷たく見える,出家者向けの文脈
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ agginā daḍḍhaṁ hoti. Bhikkhū senāsanena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ gāmo udakena vūḷho hoti. Bhikkhū piṇḍakena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa.
「これこそが障難(antarāya)である」として、〔その場を〕立ち去るべきである。雨安居(vassacchedassa)を断ったことによる罪はない。
また比丘たちよ、ここに、雨安居に入った比丘たちの住処(senāsana)が火に焼かれることがある。比丘たちが住処のことで苦労する〔ような場合〕、「これこそが障難である」として、〔その場を〕立ち去るべきである。雨安居を断ったことによる罪はない。
また比丘たちよ、ここに、雨安居に入った比丘たちの村(gāma)が水に押し流されることがある。比丘たちが托鉢(piṇḍaka)のことで苦労する〔ような場合〕、「これこそが障難である」として、〔その場を〕立ち去るべきである。雨安居を断ったことによる罪はない。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ udakena vūḷhaṁ hoti. Bhikkhū senāsanena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ gāmo corehi vuṭṭhāsi. “Anujānāmi, bhikkhave, yena gāmo tena gantun”ti. Gāmo dvedhā bhijjittha. “Anujānāmi, bhikkhave, yena bahutarā tena gantun”ti. Bahutarā assaddhā honti appasannā. “Anujānāmi, bhikkhave, yena saddhā pasannā tena gantun”ti.
「比丘たちよ、ここに安居(vassā)に入った比丘たちの僧房(senāsana)が水に押し流されることがある。比丘たちが僧房のことで苦労しているならば、これこそが障難(antarāya)である。〔その場合は〕立ち去るべし。安居(vassa)を破ることの不犯(anāpatti)である。」
さてそのころ、ある住処において、安居に入った比丘たちの村が盗賊によって立ち退かされることがあった。〔世尊はいわく、〕「比丘たちよ、その村のある方角へ向かうことを許す。」
〔しかるに〕その村が二つに分かれることがあった。「比丘たちよ、より多くの者がいる方へ向かうことを許す。」
〔しかるに〕その多数の者たちが信心なく(assaddhā)、浄信(pasannā)なき者たちであることがあった。「比丘たちよ、信あり浄信ある者たちのいる方へ向かうことを許す。」
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
Atha kho so nāgo aviruḷhidhammo kirāhaṁ imasmiṁ dhammavinayeti dukkhī dummano assūni pavattayamāno vissaraṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “dveme, bhikkhave, paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya. Yadā ca sajātiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, yadā ca vissaṭṭho niddaṁ okkamati— Tiracchānagato, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. Tena kho pana samayena aññataro māṇavako mātaraṁ jīvitā voropesi. So tena pāpakena kammena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi— “kena nu kho ahaṁ upāyena imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti? Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi—
そのとき、その龍(ナーガ)は、「われはこの法と律において成長することができない」と悟り、悲しみ、憂いに沈み、涙を流しながら、声を上げて泣き、立ち去った。
そこで世尊は比丘たちに告げられた。
「比丘たちよ、龍がその本性を現すに至る縁(パッチャヤ)は二つある。すなわち、同種のものと婬法(メトゥナ・ダンマ)を行うとき、および眠りに落ちるとき、その本来の姿が現れるのである。比丘たちよ、畜生(ティラッチャーナガタ)たるものは、まだ具足戒(ウパサンパダー)を受けていない者には授けてはならず、すでに受けている者は除滅(ナーセタッバ)しなければならない。」
さて、そのころ、ある若者(マーナヴァカ)が母親を命(ジーヴィタ)から奪った。彼はその悪しき業(カンマ)のゆえに悩み、恥じ、おのれを厭うていた。そのとき、その若者の心にこのような思いが起こった。「いかなる方便によって、われはこの悪しき業の滅除(ニッカンティ)をなし得るであろうか」と。そのとき、その若者の心にまたこのような思いが起こった——
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
業・因果
vinaya
趣旨一致
中
“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho ahaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti. Atha kho so māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Bhikkhū āyasmantaṁ upāliṁ etadavocuṁ— “pubbepi kho, āvuso upāli, nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhūsu pabbajito. Iṅghāvuso upāli, imaṁ māṇavakaṁ anuyuñjāhī”ti. Atha kho so māṇavako āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “mātughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
「これらの釈子(しゃくし)の沙門(さもん)たちは、法(ダンマ)にしたがって歩み、正しく歩み、清浄行(ぼんぎょう)を行じ、真実を語り、戒(シーラ)を守り、善き法(カリャーナダンマ)を持てる者たちである。もし我がこれら釈子の沙門たちのもとに出家(パッバッジャー)するならば、我はこの悪しき業(カンマ)より逃れることができるであろう」と。
そこでその若者は比丘(びく)たちのもとに近づき、出家を請い求めた。比丘たちは長老ウパーリに告げていった。「友よ、ウパーリよ、以前にも龍(ナーガ)が若者の姿をとって比丘たちのもとに出家したことがあります。どうか友よ、ウパーリよ、この若者を尋問してください」と。
そこでその若者は長老ウパーリによって尋問されるや、この事実を告げた。長老ウパーリは比丘たちにこの事実を告げた。比丘たちは世尊(ブッダ)にこの事実を申し上げた。……(中略)……
「比丘たちよ、母を殺した者(マートゥガータカ)は、未受戒者であれば具足戒(ぐそくかい)を授けてはならず、すでに受戒者であれば追放しなければならない」と。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
正念
vinaya
趣旨一致
中
Yā yebhuyyasikākammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyan”ti. 9.4. Tividhasalākaggāha Tena kho pana samayena sāvatthiyā evaṁ jātaṁ evaṁ samuppannaṁ adhikaraṇaṁ hoti. Atha kho te bhikkhū— asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena— assosuṁ kho amukasmiṁ kira āvāse sambahulā therā viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā viyattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Te ce therā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyuṁ dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assāti. Atha kho te bhikkhū taṁ āvāsaṁ gantvā te there etadavocuṁ—
多数決羯磨(ヤイブッヤシカカンマ)の実行・遂行・受諾・同意・異議なき承認——比丘たちよ、かくして静息した諍事(アディカラナ)を、もし起案者がこれを蒸し返すならば、蒸し返しによる波逸提(パーチッティヤ)となる。また、票を委任した者がこれを非難するならば、非難による波逸提となる」と。
9.4 三種の票取り
そのころ、舎衛城(サーヴァッティ)においてかくのごとき、かくのごとく生じたる諍事があった。そこでかの比丘たちは——舎衛城の僧伽(サンガ)による諍事の静息に満足せず——こんな話を耳にした。「某なる住処には、多くの長老(テーラ)たちが住んでおられる。博学にして聖典(アーガマ)を習得し、法(ダンマ)の持ち手、律(ヴィナヤ)の持ち手、論母(マーティカー)の持ち手であり、賢明にして明敏、聡智にして、慚(ラッジー)あり、悔(クックッカ)あり、学を求める方々である。もし、かの長老たちがこの諍事を法と律と師の教えとによって静息させるならば、この諍事はよく静息したことになろう」と。そこで、かの比丘たちはその住処に赴き、かの長老たちにこのように言った——
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
正念
vinaya
趣旨一致
中
“idaṁ, bhante, adhikaraṇaṁ evaṁ jātaṁ, evaṁ samuppannaṁ. Sādhu, bhante, therā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assā”ti. Atha kho te therā— yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ tathā suvūpasantanti— tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasamesuṁ. asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā sambahulānaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena— assosuṁ kho amukasmiṁ kira āvāse tayo therā viharanti …pe… dve therā viharanti …pe… eko thero viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So ce thero imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyya dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assāti.
「尊者よ、この諍事(アディカラナ)はかくのごとく生じ、かくのごとく起こりました。願わくは、尊者たる長老(テーラ)がたよ、この諍事を法(ダンマ)と律(ヴィナヤ)と師の教えとによって鎮静せられんことを。この諍事がよく鎮まるように」と。
そこで長老たちは、サーヴァッティーの僧伽(サンガ)によって諍事が鎮静されたのと同様によく鎮まるようにと、その諍事をかくのごとく鎮静した。
しかるに、サーヴァッティーの僧伽による諍事の鎮静に満足せず、また多くの長老たちによる諍事の鎮静にも満足せぬ者たちが聞き及んだ。「かの某所の僧院に三人の長老が住している……乃至……二人の長老が住している……乃至……一人の長老が住している。その長老は、多聞(バフッスタ)にして、伝承(アーガマ)に達し、法(ダンマ)を持する者、律を持する者、摩夷迦(マーティカー)を持する者、賢明にして、弁才あり、智慧深く、恥を知り、後悔を知り、学処を求め励む者である。もしその長老がこの諍事を法と律と師の教えとによって鎮静するならば、この諍事はよく鎮まるであろう」と。
⚠ 出家者向けの文脈
正念
vinaya
趣旨一致
中
Kathañca, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti? Sace jānāti— dhammavādī bahutarāti, vissaṭṭheneva vivaṭena gāhetabbo. 9.5. Sativinaya Anuvādādhikaraṇaṁ catūhi samathehi sammati— sammukhāvinayena ca, sativinayena ca, amūḷhavinayena ca, tassapāpiyasikāya ca. Siyā anuvādādhikaraṇaṁ dve samathe anāgamma— amūḷhavinayañca, tassapāpiyasikañca; sammukhāvinayena ca, sativinayena cāti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti.
「比丘たちよ、では公開による籤引き(サラーカッガーハ)とはいかなるものか。もし法に従って語る者が多数であると知るならば、明白に公開してもって籤引きをなすべきである。
九・五 憶念律 非難訴訟事件
非難訴訟事件(アヌヴァーダーディカラナ)は四つの滅諍法(サマタ)によって鎮められる——すなわち、対面律(サンムカーヴィナヤ)によって、憶念律(サティヴィナヤ)によって、不癡律(アムーラハヴィナヤ)によって、および罪処所律(タッサパーピーヤシカー)によってである。
非難訴訟事件において、二つの滅諍法——すなわち不癡律と罪処所律——を用いることなく、対面律と憶念律とによって〔解決すること〕があり得るか。
比丘たちよ、ここに比丘たちが、ある比丘を根拠なき戒律の失墜(シーラヴィパッティ)をもって告発する〔場合がある〕。」
⚠ 出家者向けの文脈
正念
vinaya
趣旨一致
中
appekacce āraññikā, appekacce piṇḍapātikā, appekacce paṁsukūlikā, appekacce tecīvarikā, sabbeva arahanto— ahogaṅge pabbate sannipatiṁsu. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ etadahosi— “idaṁ kho adhikaraṇaṁ kakkhaḷañca, vāḷañca; kaṁ nu kho mayaṁ pakkhaṁ labheyyāma, yena mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Tena kho pana samayena āyasmā revato soreyye paṭivasati— bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— Sace mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pakkhaṁ labhissāma, evaṁ mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Assosi kho āyasmā revato—
ある者たちは阿練若住(あらんにゃじゅう)の行者であり、ある者たちは常乞食(じょうこつじき)の行者であり、ある者たちは糞掃衣(ふんぞうえ)の行者であり、ある者たちは三衣(さんね)のみを持つ行者であった。そのすべては阿羅漢(あらかん)であって、彼らはアホガンガ山に集いたった。
さてそのとき、長老比丘たちが相互に協議するうちに、かくなる思いが起こった。「この諍事(じょうじ)はまことに手強く、また険しい。われらはいかなる側の力添えを得ることができようか。その力添えによって、われらはこの諍事においてより強い立場に立てるであろうに」と。
ところで、そのころ尊者レーヴァタはソーレッヤに止住していた。彼は多聞(たもん)にして、聖典に通達し、法を保持し(ダンマダラ)、律を保持し(ヴィナヤダラ)、論母(マーティカー)を保持し、智慧あり、巧みにして、聡明であり、慚(はじ)を知り、悔(くい)を知り、学処(がくしょ)を修めることを願う者であった。
そこで長老比丘たちにかくなる思いが起こった。「もしわれらが尊者レーヴァタの力添えを得ることができるならば、われらはこの諍事においてより強い立場に立てるであろう」と。
さて尊者レーヴァタはこのことを耳にした——
⚠ 出家者向けの文脈
正念
vinaya
趣旨一致
中
Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kiñca tattha amūḷhavinayasmiṁ? Yā amūḷhavinayassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.7. Tassapāpiyasikāvinaya Siyā anuvādādhikaraṇaṁ dve samathe anāgamma— sativinayañca, amūḷhavinayañca; sammukhāvinayena ca, tassapāpiyasikāya cāti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhuṁ saṅghamajjhe garukāya āpattiyā codeti—
僧伽現前(サンガサンムカター)・法現前(ダンマサンムカター)・律現前(ヴィナヤサンムカター)・個人現前(プッガラサンムカター)……さて、そこにおける不痴律(アムーラハヴィナヤ)とはいかなるものか。すなわち、不痴律の羯磨(カンマ)を行うこと、なすこと、赴くこと、近づくこと、承認すること、異議を唱えざること——これが不痴律の内容である。
比丘たちよ、かくのごとく静息した諍事(アディカラナ)を、その行為者が蒸し返すならば、蒸し返しの行為はパーチッティヤ(波逸提)罪となる。賛意を与えた者がそれを非難するならば、その非難の行為もまたパーチッティヤ罪となる。
9.7 罪悪人判決律(タッサパーピヤシカーヴィナヤ)
比丘たちよ、非難の諍事において、二つの静息法——すなわち憶念律(サティヴィナヤ)と不痴律(アムーラハヴィナヤ)——によらずして、現前律(サンムカーヴィナヤ)と罪悪人判決律(タッサパーピヤシカー)によって静息せられることがあろうか。
比丘たちよ、ここにある比丘が、僧伽の中において、他の比丘を重罪(ガルカーパッティ)をもって訴える——
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
正念
vinaya
趣旨一致
中
Atha kho āyasmā sabbakāmī rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya āyasmantaṁ revataṁ etadavoca— “katamena tvaṁ bhūmi vihārena etarahi bahulaṁ viharasī”ti? “Mettāvihārena kho ahaṁ, bhante, etarahi bahulaṁ viharāmī”ti. “Kullakavihārena kira tvaṁ bhūmi etarahi bahulaṁ viharasi. Kullakavihāro eso bhūmi yadidaṁ mettā”ti. “Pubbepi me, bhante, gihibhūtassa āciṇṇā mettā. Tenāhaṁ etarahipi mettāvihārena bahulaṁ viharāmi, api ca mayā cirappattaṁ arahattanti. Thero pana, bhante, katamena vihārena etarahi bahulaṁ viharatī”ti? “Suññatāvihārena kho ahaṁ bhūmi etarahi bahulaṁ viharāmī”ti. “Mahāpurisavihārena kira, bhante, thero etarahi bahulaṁ viharati.
やがて長老サッバカーミー尊者は、夜明けの頃に起き上がり、レーヴァタ尊者にこう言った。
「尊者よ、あなたは今、いかなる住(ヴィハーラ)に多く住しておられますか」
「友よ、わたしは今、慈(メッター)の住に多く住しております」
「友よ、あなたは今、筏(クッラカ)の住に多く住しておられると聞きます。慈とは、まさにこの筏の住にほかなりません」
「友よ、わたしは在家の身であった頃より、慈をつねに修めてまいりました。それゆえ今もなお慈の住に多く住しているのです。しかも阿羅漢(アラハッタ)の位には久しく達しております。では長老よ、あなたは今、いかなる住に多く住しておられますか」
「友よ、わたしは今、空(スンニャター)の住に多く住しております」
「長老よ、まことに大人(マハープリサ)の住に多く住しておられますね」
⚠ 初学者には難しい
正念
vinaya
趣旨一致
中
9.8. Paṭiññātakaraṇa Āpattādhikaraṇaṁ tīhi samathehi sammati— sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca, tiṇavatthārakena ca. Siyā āpattādhikaraṇaṁ ekaṁ samathaṁ anāgamma— tiṇavatthārakaṁ, dvīhi samathehi sammeyya— sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena cāti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu lahukaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo— ‘ahaṁ, āvuso, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno; taṁ paṭidesemī’ti.
9.8. 自白による処理(パティンニャータカラナ)
罪事諍(アーパッターディカラナ)は、三つの滅諍法(サマタ)によって鎮められる——現前毘尼(サンムカーヴィナヤ)と、自白による処理(パティンニャータカラナ)と、如草覆地(ティナヴァッターラカ)とによってである。
ここで、比丘たちよ、罪事諍において、一つの滅諍法——すなわち如草覆地——を用いることなく、二つの滅諍法——すなわち現前毘尼と自白による処理——によって鎮められる場合があるであろうか。
比丘たちよ、ここにある比丘が、軽い罪(ラフカー・アーパッティ)を犯したとする。その比丘たちよ、かの比丘は、一人の比丘のもとに赴き、上衣(ウッタラーサンガ)を一肩にかけ、蹲踞(うずくま)りて座し、合掌して、次のように申し述べるべきである——「友よ、わたくしはかくかくの罪を犯しました。それをここに懺悔(パティデーサ)いたします」と。
⚠ 出家者向けの文脈
正念
vinaya
趣旨一致
中
Mahāpurisavihāro eso, bhante, yadidaṁ suññatā”ti. “Pubbepi me bhūmi gihibhūtassa āciṇṇā suññatā. Tenāhaṁ etarahipi suññatāvihārena bahulaṁ viharāmi, api ca mayā cirappattaṁ arahattan”ti. Ayañcarahi therānaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā vippakatā, athāyasmā sambhūto sāṇavāsī tasmiṁ anuppatto hoti. Atha kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī yenāyasmā sabbakāmī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sabbakāmiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. “ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ dasa vatthūni dīpenti— kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṁ, pātuṁ kappati adasakaṁ nisīdanaṁ, kappati jātarūparajatanti. Therena, bhante, upajjhāyassa mūle bahudhammo ca vinayo ca pariyatto. Therassa, bhante, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṁ hoti? Ke nu kho dhammavādino—
「尊者よ、これこそ大人(だいにん)の住処(じゅうしょ)にほかなりません。すなわち空性(くうしょう)というものが」と。「わたくしもかつて在家の身にあった頃より、空性(suññatā)を習い修めてきた。それゆえ今もなお、空性の住(suññatāvihāra)に多く住しているのである。しかもわたくしは、久しくすでに阿羅漢果(arahatta)を証得しているのだ」と。
さて、このとき長老比丘たちの語らいが途中のままとなっていたところへ、尊者サンブータ・サーナヴァーシー(Sambhūta Sāṇavāsī)がその場に到着した。そこで尊者サンブータ・サーナヴァーシーは、尊者サッバカーミー(Sabbakāmī)のもとに近づき、近づいてから尊者サッバカーミーに礼拝して、かたわらに座した。
「尊者よ、これらヴェーサーリー(Vesālī)のヴァッジ子族(Vajjiputtaka)の比丘たちが、ヴェーサーリーにおいて十事(dasa vatthūni)を説き示しております。すなわち、塩を角器に貯えることは許容される(siṅgiloṇakappa)、二指幅の時に食することは許容される(dvaṅgulakappa)、村落の間へ行くことは許容される(gāmantarakappa)、住処の内での別食は許容される(āvāsakappa)、承認を得てのことは許容される(anumatikappa)、慣行によることは許容される(āciṇṇakappa)、撹拌せざる乳を飲むことは許容される(amathitakappa)、未発酵の椰子酒(jaḷogi)を飲むことは許容される、縁なき坐具は許容される(adasakaṃ nisīdana)、金銀(jātarūparajata)を受けることは許容される、と。
尊者よ、長老は戒師(upajjhāya)のもとにて、多くの法と律とを習得されておられます。尊者よ、長老が法と律とを省察されるとき、いかにお考えになりますか。いったい誰が法を語る者(dhammavādino)なのでしょうか——」
⚠ 出家者向けの文脈,初学者には難しい
正念
vinaya
趣旨一致
中
Atha kho yaso kulaputto suvaṇṇapādukāyo ārohitvā yena nivesanadvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu— “mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho yaso kulaputto yena nagaradvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu— Atha kho yaso kulaputto yena isipatanaṁ migadāyo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā yasaṁ kulaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho yaso kulaputto bhagavato avidūre udānaṁ udānesi— “upaddutaṁ vata bho, upassaṭṭhaṁ vata bho”ti.
そのとき、ヤサ良家の子は、黄金の草履を履いて、住居の門のほうへと近づいていった。非人(あまつかみ)たちが門を開いた——「ヤサ良家の子が、在家より出家へと旅立つことの、いかなる妨げもあってはならぬ」と。そのとき、ヤサ良家の子は、城門のほうへと近づいていった。非人たちが門を開いた。そのとき、ヤサ良家の子は、イシパタナの鹿野苑(ろくやおん)のほうへと近づいていった。
そのとき、世尊(せそん)は、夜の明け方の時分に起き出でて、露地にて経行(きんひん)しておられた。世尊は、ヤサ良家の子がはるか遠くからやってくるのを見た。見て、経行の場より降り、設けられた座に座られた。
そのとき、ヤサ良家の子は、世尊のほど近くにて、感興の言葉(うだーな)を発した——「ああ、煩わしきかな。ああ、苦しきかな」と。
正念
vinaya
趣旨一致
中
samāpanno nāroceti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārakassa anāpatti. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto sañcicca nāroceti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārakassa āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya pavāraṇaṁ dentena chandampi dātuṁ, santi saṅghassa karaṇīyan”ti. 4. Ñātakādiggahaṇakathā Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ tadahu pavāraṇāya ñātakā gaṇhiṁsu. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhuṁ tadahu pavāraṇāya ñātakā gaṇhanti. Te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—
〔自恣を伝達しなかった場合〕
〔自恣の伝達を委ねられた比丘が、まだ受戒していない者には告げず、そのまま〕受戒済みの者のもとに至った場合、自恣(パヴァーラナー)はすでに執り行われたものとなる。自恣の伝達者(パヴァーラナーハーラカ)には罪過はない。しかるに、比丘たちよ、自恣の伝達者が、自恣を委ねられながら、〔受戒済みの〕僧伽の成員に故意に告げなかった場合、自恣はすでに執り行われたものとなる。自恣の伝達者には突吉羅(ドゥッカタ)の罪過がある。比丘たちよ、われは許可する——自恣の当日に自恣を委ねる者は、欲(チャンダ)をも委ねることができる。「僧伽にはなすべき事柄がある」と。
四 親族等による連行について
さてそのとき、ある比丘が、自恣の当日に親族たちによって連れ去られた。〔比丘たちは〕この事情を世尊に申し上げた。
「比丘たちよ、ここに、自恣の当日に比丘を親族たちが連れ去ることがある。その親族たちに対して、比丘たちはこのように言うべきである——
⚠ 出家者向けの文脈
正念
vinaya
趣旨一致
中
Atha kho bhagavā yena uruvelakassapassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre”ti? “Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesī”ti. Dutiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “Appeva maṁ na viheṭheyya, iṅgha tvaṁ, kassapa, anujānāhi agyāgāran”ti. “Vihara, mahāsamaṇa, yathāsukhan”ti. Atha kho bhagavā agyāgāraṁ pavisitvā tiṇasanthārakaṁ paññapetvā nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Addasā kho so nāgo bhagavantaṁ paviṭṭhaṁ, disvāna dummano padhūpāyi. Atha kho bhagavato etadahosi— “yannūnāhaṁ imassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṁsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṁ pariyādiyeyyan”ti.
そのとき世尊は、ウルヴェーラ・カッサパという結髪行者(jaṭila)の庵のあるところへ近づき行かれ、近づいてウルヴェーラ・カッサパにこのように仰せられた。
「カッサパよ、もしそなたが差し支えなければ、火の祀堂にて一夜を過ごしたいと思うが」
「大沙門よ、わたくしとしては差し支えございません。しかしこの祀堂には神通力を持ち、猛毒を有するおそるべき毒蛇の龍王が棲んでおります。どうかその龍があなたを害することなきよう」
世尊はふたたびウルヴェーラ・カッサパにこのように仰せられた。
「あるいは、その龍はわたしを害することがないかもしれない。カッサパよ、火の祀堂を使わせてほしい」
「どうぞ、大沙門よ、ご随意に」
そのとき世尊は火の祀堂に入り、草の座を整えて、跏趺(pallanka)を結んで坐し、身体を真っ直ぐに正しく保ち、念(sati)を面前に確立して(parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā)坐られた。
かの龍は世尊が入ってこられたのを見た。見て、怒りに燃え、煙を吹き出した。そのとき世尊にこのような思いが起こられた。
「わたしはこの龍の、皮膚も、皮も、肉も、筋も、骨も、骨髄をも傷つけることなく、火をもって火に対抗したならばどうであろうか」
経典データの出典: SuttaCentral(CC0ライセンス)