🔖 ブックマーク機能はLINEログインで利用できます
💬 AIブッダに相談
10,029
偈句数
10,029
日本語訳あり
9,982
パーリ原文
経典 19
テーマ 20
該当 4,354
すべて
智慧 4354
老い 931
苦しみ 772
正念 695
怒り 356
執着 350
死 350
業・因果 346
幸せ 337
自己 244
人間関係 243
家族 234
不安 168
仕事 165
渇愛 147
慈悲 115
無常 111
孤独 45
空 43
感謝 23
vinaya 2606
中部経典 2117
長部経典 1357
相応部経典 1136
増支部経典 857
jataka 563
スッタニパータ 522
ダンマパダ(法句経) 426
テーラガーター 211
テーリーガーター 68
クッダカパータ 57
イティヴッタカ 54
ウダーナ 34
金剛経 5
維摩経 5
般若心経 4
法華経 4
涅槃経 2
AN 1
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ— na paṭibalo hoti bhesajjaṁ saṁvidhātuṁ, sappāyāsappāyaṁ na jānāti, asappāyaṁ upanāmeti sappāyaṁ apanāmeti, āmisantaro gilānaṁ upaṭṭhāti no mettacitto, jegucchī hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā vantaṁ vā nīhātuṁ, na paṭibalo hoti gilānaṁ kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ— paṭibalo hoti bhesajjaṁ saṁvidhātuṁ, sappāyāsappāyaṁ jānāti, asappāyaṁ apanāmeti sappāyaṁ upanāmeti, mettacitto gilānaṁ upaṭṭhāti no āmisantaro, ajegucchī hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā vantaṁ vā nīhātuṁ, paṭibalo hoti gilānaṁ kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ. 24. Matasantakakathā Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te aññataraṁ āvāsaṁ upagacchiṁsu. Tattha aññataro bhikkhu gilāno hoti. “bhagavatā kho, āvuso, gilānupaṭṭhānaṁ vaṇṇitaṁ. Handa mayaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ upaṭṭhahemā”ti.
「比丘たちよ、五つの特質を備えた看病人(ギラーヌパッタ―カ)は、病者の看護に適さない。——薬(ベサッジャ)を調合する能力がなく、適食と不適食とを知らず、不適食を勧めて適食を退け、利得を目当てに病者に侍って慈悲の心(メッター)がなく、大便・小便・痰・嘔吐物を取り除くことを厭い、また時に応じて法(ダンマ)の教えをもって病者を教示し、勧励し、鼓舞し、歓喜させる能力がない。比丘たちよ、五つの特質を備えた看病人は、病者の看護に適う。——薬を調合する能力があり、適食と不適食とを知り、不適食を退けて適食を勧め、利得を求めることなく慈悲の心をもって病者に侍り、大便・小便・痰・嘔吐物を取り除くことを厭わず、また時に応じて法の教えをもって病者を教示し、勧励し、鼓舞し、歓喜させる能力がある。
二十四、死者の遺物に関する話
さてそのころ、二人の比丘がコーサラ国(コーサラ)の地方において旅の途中にあった。彼らはある住処(アーヴァーサ)に赴いた。そこに一人の病の比丘がいた。〔彼らは語り合った。〕「友よ、世尊(バガヴァント)は看病のことを讃えられた。さあ友よ、われらはこの比丘を看護しようではないか」と。」
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yasmiṁ vatthusmiṁ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ karoti. Yassāyasmato khamati tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiyā karaṇaṁ, so tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya. Katā saṅghena tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggī. Nihato saṅghabhedo, nihatā saṅgharāji, nihataṁ saṅghavavatthānaṁ, nihataṁ saṅghanānākaraṇaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tāvadeva uposatho kātabbo, pātimokkhaṁ uddisitabban”ti. 9. Upālisaṅghasāmaggīpucchā Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
「大徳よ、僧伽(サンガ)は我が言葉を聴かれよ。かの事件において、僧伽に諍い・口論・争論・論争・僧伽の分裂(サンガベーダ)・僧伽の亀裂(サンガラージ)・僧伽の分離(サンガヴァヴァッターナ)・僧伽の分断(サンガナーナーカラナ)が生じた。かの比丘は罪を犯し、かつ擯出(うっきっと)せられ、かつ見て、かつ復帰(おさーりと)せられた者である。僧伽はかの事件を和解せしめるために、僧伽の和合(サンガサーマッギー)を行う。かの事件を和解せしめるための僧伽の和合の実行を承認される具寿(ごしょ)は黙然たるべく、承認されない者は発言すべし。
僧伽によりて、かの事件を和解せしめるための僧伽の和合は成就せられた。僧伽の分裂は除かれ、僧伽の亀裂は除かれ、僧伽の分離は除かれ、僧伽の分断は除かれた。僧伽はこれを承認す、ゆえに黙然たり。かくの如く我はこれを保持す」と。
直ちに布薩(うぽさた)を行い、波羅提木叉(はーてぃもっか)を誦出すべし、と。
**九 ウパーリによる僧伽和合についての問い**
さて、具寿ウパーリは世尊のもとに赴き、世尊を礼拝して、一方に座した。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti, dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṁ saññāpetuṁ nijjhāpetuṁ pekkhetuṁ pasādetuṁ; adhikaraṇasamuppādavūpasamanakusalo hoti; adhikaraṇaṁ jānāti; adhikaraṇasamudayaṁ jānāti; adhikaraṇanirodhaṁ jānāti; adhikaraṇanirodhagāminipaṭipadaṁ jānāti. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo.
彼は多聞(バフッスタ)にして、聞いたことを保持し(スタダーラ)、聞いたことを蓄積する者(スタサンニチャヤ)である。すなわち、初めにおいて善く、中ほどにおいて善く、終わりにおいて善く、意義を具え、文辞を具え、完全に円満にして清浄なる梵行(ブラフマチャリヤ)を説く、かかる法(ダンマ)どもを、彼は多く聞き、心に保ち、口によく習熟し、意によって観察し、見解によってよく洞察している。また彼は、両波羅提木叉(パーティモッカ)を、広説にわたって、よく受け取り、よく分類し、よく整えられ、よく決択されたものとして、経(スッタ)の順序に従い、細目(アヌビャンジャナ)に従って知っている。さらに彼は律(ヴィナヤ)に立って、揺るぐことがない。また、論諍(アディカラナ)における両当事者を、慰め、納得させ、了解させ、省みさせ、清信させることができる。彼は諍事(アディカラナ)の生起と平息とに巧みである。すなわち彼は、諍事を知り、諍事の集(サムダヤ)を知り、諍事の滅(ニローダ)を知り、諍事の滅に導く道(ニローダガーミニー・パティパダー)を知る。
比丘たちよ、かくのごとき者を、挙任すべきである。
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“ārāme, ayyā, karotha, vihāre patiṭṭhāpetha, dānāni paṭṭhapetha. Buddho loke uppanno. So ca mayā bhagavā nimantito iminā maggena āgacchissatī”ti. Atha kho te manussā anāthapiṇḍikena gahapatinā uyyojitā ārāme akaṁsu, vihāre patiṭṭhāpesuṁ, dānāni paṭṭhapesuṁ. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati sāvatthiṁ gantvā samantā sāvatthiṁ anuvilokesi— “kattha nu kho bhagavā vihareyya? Yaṁ assa gāmato neva atidūre na accāsanne, gamanāgamanasampannaṁ, atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ, divā appākiṇṇaṁ, rattiṁ appasaddaṁ, appanigghosaṁ, vijanavātaṁ, manussarāhasseyyakaṁ, paṭisallānasāruppan”ti. Addasā kho anāthapiṇḍiko gahapati jetassa kumārassa uyyānaṁ— gāmato neva atidūre na accāsanne, gamanāgamanasampannaṁ, atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ, divā appākiṇṇaṁ, rattiṁ appasaddaṁ, appanigghosaṁ, vijanavātaṁ, manussarāhasseyyakaṁ, paṭisallānasāruppaṁ. Disvāna yena jeto kumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā jetaṁ kumāraṁ etadavoca—
「皆の者よ、精舎の園を整え、僧房(vihāra)を建て、布施の準備をせよ。仏陀(Buddho)がこの世に出現されたのだ。かの世尊(Bhagavā)を私はご招待申し上げた。世尊はこの道を通ってお出でになるであろう」と。
そこで、その人々は長者アナータピンディカ(Anāthapiṇḍika)に促されて、園を整え、僧房を建て、布施の準備を整えた。
さて、長者アナータピンディカはサーヴァッティー(Sāvatthī)に着くと、あたりを見回して思いをめぐらした。「いったいどこに世尊にお住まいいただいたらよいであろうか。それは村里から遠すぎず、また近すぎず、往来するのに便よく、拝謁を求める人々が参じやすく、昼は人の混雑が少なく、夜は物音が少なく、喧噪がなく、人里離れた静かな風が吹き、人の密語を交わすに適し、独居瞑想(paṭisallāna)にふさわしい場所でなければならぬ」と。
すると長者アナータピンディカの目に、ジェータ(Jeta)王子の園林が映った。それは村里から遠すぎず、また近すぎず、往来するのに便よく、拝謁を求める人々が参じやすく、昼は人の混雑が少なく、夜は物音が少なく、喧噪がなく、人里離れた静かな風が吹き、人の密語を交わすに適し、独居瞑想にふさわしい場所であった。
それを見て、長者はジェータ王子のもとに近づき、近づいてからジェータ王子にこう申し上げた。
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Tajjito brahmadaṇḍena, catussaccaṁ apāpuṇi; Vasībhūtā pañcasatā, tasmā pañcasatī iti. Pañcasatikakkhandhako niṭṭhito.
梵罰(ぼんばつ)によりて戒められ、四聖諦(しせいたい)を了得せり。
五百人は自在の境地に至れり、されば「五百人の集い」と呼ばれるなり。
五百結集犍度(ごひゃくけっしゅうけんど)、ここに終わる。
⚠ 希死念慮の場面では使わない
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“yasmiṁ, bhante, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā nu kho sā, bhante, saṅghasāmaggī”ti? “Yasmiṁ, upāli, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, adhammikā sā, upāli, saṅghasāmaggī”ti. “Yasmiṁ pana, bhante, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā nu kho sā, bhante, saṅghasāmaggī”ti? “Yasmiṁ, upāli, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā sā, upāli, saṅghasāmaggī”ti. “Kati nu kho, bhante, saṅghasāmaggiyo”ti? “Dvemā, upāli, saṅghasāmaggiyo— atthupāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā; atthupāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca. Yasmiṁ, upāli, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, ayaṁ vuccati, upāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā. Yasmiṁ, upāli, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, ayaṁ vuccati, upāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca.
「尊者よ、いかなる事案において、僧伽に諍論・口論・対立・論争・僧伽の分裂・亀裂・分離・分派が生じた場合に、僧伽がその事案を裁定せずして、根本を離れたまま根本へと赴かず(アムーラー・ムーラン・ガントヴァー)に僧伽の和合を成し遂げたとき、尊者よ、その僧伽の和合(サンガサーマッギー)は法にかなうものでございましょうか」と。
「ウパーリよ、いかなる事案において、僧伽に諍論・口論・対立・論争・僧伽の分裂・亀裂・分離・分派が生じた場合に、僧伽がその事案を裁定せずして、根本を離れたまま根本へと赴かずに僧伽の和合を成し遂げたとき、ウパーリよ、その僧伽の和合は法にかなわぬものである」と。
「では尊者よ、いかなる事案において、僧伽に諍論・口論・対立・論争・僧伽の分裂・亀裂・分離・分派が生じた場合に、僧伽がその事案を裁定したうえで、根本より根本へと赴いて僧伽の和合を成し遂げたとき、尊者よ、その僧伽の和合は法にかなうものでございましょうか」と。
「ウパーリよ、いかなる事案において、僧伽に諍論・口論・対立・論争・僧伽の分裂・亀裂・分離・分派が生じた場合に、僧伽がその事案を裁定したうえで、根本より根本へと赴いて僧伽の和合を成し遂げたとき、ウパーリよ、その僧伽の和合は法にかなうものである」と。
「尊者よ、僧伽の和合にはいくつの種類がございましょうか」と。
「ウパーリよ、僧伽の和合には二種類がある。すなわち、ウパーリよ、義(アッタ)を欠き文辞(ビャンジャナ)を具えた僧伽の和合と、義をも具え文辞をも具えた僧伽の和合との二つである。
ウパーリよ、いかなる事案において、僧伽に諍論・口論・対立・論争・僧伽の分裂・亀裂・分離・分派が生じた場合に、僧伽がその事案を裁定せずして、根本を離
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṁ sammanneyya ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṁ sammannati ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhuno sammuti ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
まず比丘に請うべきである。請うた後、堪能なる比丘によって僧伽(サンガ)に告知されるべきである——
「尊き方々よ、僧伽よ、我が言葉を聴かれよ。我々がこの諍事(アディカラナ)を審議するに際し、果てしなき言葉が生じ、一人の言葉の意味すら了解されざる有様となっております。もし僧伽に適時と思われるならば、僧伽はかくかくの名の比丘とかくかくの名の比丘とを、この諍事を鎮めるための小委員会(ウッバーヒカー)に任ずるべきであります。これが告知(ナッティ)であります。
尊き方々よ、僧伽よ、我が言葉を聴かれよ。我々がこの諍事を審議するに際し、果てしなき言葉が生じ、一人の言葉の意味すら了解されざる有様となっております。僧伽はかくかくの名の比丘とかくかくの名の比丘とを、この諍事を鎮めるための小委員会に任ずるものであります。かくかくの名の比丘とかくかくの名の比丘とを小委員会に任じてこの諍事を鎮めることを、もし認容される長老はそのまま黙しておられよ。認容されざる方は、言葉を述べられよ。」
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho suppiyo upāsako bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho suppiyo upāsako tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppiyassa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho suppiyo upāsako yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho suppiyaṁ upāsakaṁ bhagavā etadavoca—“kahaṁ, suppiyā”ti? “Gilānā, bhagavā”ti. “Tena hi āgacchatū”ti. “Na, bhagavā, ussahatī”ti. “Tena hi pariggahetvāpi ānethā”ti.
世尊は沈黙をもって承諾された。そこで優婆塞(うばそく)スッピヤは、世尊の承諾を知って、座より立ち上がり、世尊を礼拝し、右遶(うにょう)して立ち去った。
そこで優婆塞スッピヤは、その夜が明けると、精妙な硬食(きょうじき)と軟食(なんじき)を調えさせ、世尊に時を告げさせた。「時至れり、尊師よ。食事の用意整いました」と。
そこで世尊は、午前の時に衣を着け、鉢と衣(え)を持ち、優婆塞スッピヤの邸へと赴かれた。赴かれてから、設けられた座にお座りになった。比丘僧伽(びくそうぎゃ)とともに。
そこで優婆塞スッピヤは、世尊のもとへと近づいた。近づいてから、世尊を礼拝し、一方に立った。一方に立てる優婆塞スッピヤに、世尊はこのようにおっしゃった。「スッピヤよ、〔妻は〕どこにいるのか」と。「病んでおります、尊師よ」と。「それならば、こちらへ連れてまいれ」と。「尊師よ、〔自ら歩いて〕参ることができませぬ」と。「それならば、抱えてでも連れてまいれ」と。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Atha kho āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi— “Saṅghassa kiccesu ca mantanāsu ca, Atthesu jātesu vinicchayesu ca; Kathaṁpakārodha naro mahatthiko, Bhikkhu kathaṁ hotidha paggahāraho”ti. “Anānuvajjo paṭhamena sīlato, Avekkhitācāro susaṁvutindriyo; Paccatthikā nūpavadanti dhammato, Na hissa taṁ hoti vadeyyu yena naṁ. So tādiso sīlavisuddhiyā ṭhito,
そのとき、尊者ウパーリは座より立ち上がり、上衣(ウッタラーサンガ)を片肩にかけ、世尊のおられる方へと合掌を捧げ、世尊に偈(ガーター)をもって申し上げた——
「僧伽(サンガ)の事務においても、また諸々の議において、
生起せる案件の裁決(ヴィニッチャヤ)においても、
いかなる人がここに大いなる益をなし得るのか。
比丘はいかにあれば、ここに称揚されるにふさわしきや」と。
「まず戒(シーラ)において誹られることなく、
行いを省みて、諸根(インドリヤ)よく摂められ、
敵対する者も法(ダンマ)によっては責めることなく、
彼を非難しうる所以のものが、彼にはあらざるなり。
そのような者は、戒の清浄(シーラヴィスッディ)に立ちて、
⚠ 初手で出すと冷たく見える,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa;
「大徳よ、僧伽(サンガ)よ、聞きたまえ。このウダーイー比丘は、故意に精液を漏らすという一つの波羅夷罪(āpatti)を犯し、それを一日間隠していた。彼は、故意に精液を漏らし一日間隠していたという一つの罪について、一日間の別住(parivāsa)を僧伽に請い求めている。もし僧伽にとって時宜にかなっているならば、僧伽はウダーイー比丘に対して、故意に精液を漏らし一日間隠していたという一つの罪について、一日間の別住を与えるがよい。これが動議(ñatti)である。
大徳よ、僧伽よ、聞きたまえ。このウダーイー比丘は、故意に精液を漏らすという一つの罪を犯し、それを一日間隠していた。彼は、故意に精液を漏らし一日間隠していたという一つの罪について、一日間の別住を僧伽に請い求めている。僧伽はウダーイー比丘に対して、故意に精液を漏らし一日間隠していたという一つの罪について、一日間の別住を与える。ウダーイー比丘に対して、故意に精液を漏らし一日間隠していたという一つの罪につき、一日間の別住を与えることを認める長老は、默して座したまえ。」
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Sammato saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa neva suttaṁ āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo, so atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati, byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā— ‘Suṇantu me āyasmantā.
「かくかくしかじかの名(なまえ)を持つ比丘と、かくかくしかじかの名を持つ比丘とが、この諍事(あらそいごと)を委員会(うばーひかー)によって鎮静するために、僧伽によって選任されました。僧伽にとって了承(かま)されるものであります。ゆえに沈黙します。かくのごとく私はこれを保持します」と。
諸比丘よ、もしそれらの比丘たちが、その諍事(アディカラナ)を委員会によって鎮静することができるならば、諸比丘よ、これを「諍事が鎮静された」と言う。現前毘尼(サンムカーヴィナヤ)によって、と。では、そこにおける現前毘尼とは何か。法の現前(ダンマサンムカター)・律の現前(ヴィナヤサンムカター)・人の現前(プッガラサンムカター)……(中略)……
諸比丘よ、もしかくのごとく鎮静された諍事を、その当事者が蒸し返すならば、蒸し返すことは波逸提(パーチッティヤ)となる。
諸比丘よ、もしそれらの比丘たちによってその諍事が審議されつつあるにあたって、そこにある比丘がいて法を語る者(ダンマカティカ)であるとしても、その者には経(スッタ)も来ておらず、経の分別(スッタヴィバンガ)も来ていないならば、その者は意味(アッタ)を正しく見極めることなく、文字の面影(ヴィヤンジャナチャーヤー)によって意味を退けてしまう。その場合には、有能にして堪能なる(ヴィヤッタ)比丘によって、それらの比丘たちに告知されるべきである——
「尊者たちよ、私の言葉を聞いてください。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Visārado hoti visayha bhāsati; Nacchambhati parisagato na vedhati, Atthaṁ na hāpeti anuyyutaṁ bhaṇaṁ. Tatheva pañhaṁ parisāsu pucchito, Na ceva pajjhāyati na maṅku hoti; So kālāgataṁ byākaraṇārahaṁ vaco, Rañjeti viññūparisaṁ vicakkhaṇo. Sagāravo vuḍḍhataresu bhikkhusu, Ācerakamhi ca sake visārado; Alaṁ pametuṁ paguṇo kathetave,
彼は自信に満ちて、堂々と語る。
集いの場に臨んでも、おののかず、ためらわず、
法(ダンマ)の意(アッタ)を損なうことなく、よどみなく言葉を紡ぐ。
集いの中で問いを投げかけられたとき、
思い悩むことなく、うろたえることもない。
智慧ある者(ヴィッチャックカナ)は、時宜にかなった、答えるに値する言葉をもって、
識者の集い(ヴィッパンナ・パリサ)を喜ばせる。
年長の比丘(ビック)たちに対しては敬意を抱き、
また己の師(アーチャリヤ)の下においても自信を持ち、
測り知るに足り、語るに能(よ)く、
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa neva suttaṁ āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo. So atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, itthannāmaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa suttañhi kho āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo, so atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati, byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā—
「この某(なにがし)という比丘は法を説く者(ダンマカティカ)である。この者は経(スッタ)を受持してはいるが、経の釈義(スッタヴィバンガ)は受持していない。この者は意義(アッタ)を正しく見定めることなく、文字の字義(ビャンジャナ)の陰に隠れて真の意義を退けている。長老方にとって適当な時であれば、某という比丘を退席させたうえで、残りの者どもにてこの諍事(アディカラナ)を鎮めたいと思う」と。
比丘たちよ、もしそれらの比丘たちが、その比丘を退席させたうえで、その諍事を鎮めることができるならば、比丘たちよ、これを「鎮められた諍事」と呼ぶ。すなわち現前毘尼(サンムカーヴィナヤ)によって〔鎮められたもの〕と。
では、そこにおける現前毘尼とは何か。法の現前(ダンマサンムカター)、律の現前(ヴィナヤサンムカター)、人の現前(プッガラサンムカター)……(乃至)……
比丘たちよ、かくのごとく鎮められた諍事を、もし事を起こした者が蒸し返す(ウッコーテティ)ならば、蒸し返したことによる波逸提(パーチッティヤ)〔の罪〕となる。
比丘たちよ、もしそれらの比丘たちが、その諍事を審議するにあたって、そこに法を説く比丘があり、この者は経を受持してはいるが経の釈義は受持しておらず、意義を正しく見定めることなく文字の字義の陰に隠れて真の意義を退けているならば、賢明にして有能な比丘(ビャッテナ・ビックナー・パティバレーナ)によって、それらの比丘たちに対し次のことを告知すべきである——
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“Natthi me, āvuso, hiraññassa paṭivīso, nāhaṁ hiraññaṁ sādiyāmī”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū— “ayaṁ, āvuso, yaso kākaṇḍakaputto upāsake saddhe pasanne akkosati, paribhāsati, appasādaṁ karoti; handassa mayaṁ paṭisāraṇīyakammaṁ karomā”ti te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ akaṁsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike vajjiputtake bhikkhū etadavoca— “bhagavatā, āvuso, paññattaṁ— ‘paṭisāraṇīyakammakatassa bhikkhuno anudūto dātabbo’ti. Detha me, āvuso, anudūtaṁ bhikkhun”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū ekaṁ bhikkhuṁ sammannitvā āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa anudūtaṁ adaṁsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto anudūtena bhikkhunā saddhiṁ vesāliṁ pavisitvā vesālike upāsake etadavoca—
「友よ、私には金銀(hiraññā)の蓄えはなく、金銀を受け取ることもいたしません。」
するとヴェーサーリーのヴァッジ族出身の比丘たちは、「この友ヤサ・カーカンダカプッタは、信心深く浄信を抱く在家信者を罵り、謗り、不信を生じさせた。さあ、われわれは彼に対して折伏羯磨(paṭisāraṇīyakamma)を行おう」と言って、彼に折伏羯磨を施した。
そこで長老ヤサ・カーカンダカプッタは、ヴェーサーリーのヴァッジ族出身の比丘たちにこのように言った。「友よ、世尊は『折伏羯磨を受けた比丘には、随伴の比丘(anudūta)を与えるべきである』とお定めになっています。友よ、どうか随伴の比丘を私に与えてください。」
そこでヴェーサーリーのヴァッジ族出身の比丘たちは、一人の比丘を選定して、長老ヤサ・カーカンダカプッタに随伴の比丘として与えた。
そこで長老ヤサ・カーカンダカプッタは、随伴の比丘とともにヴェーサーリーに入り、ヴェーサーリーの在家信者たちにこのように告げた。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
経典データの出典: SuttaCentral(CC0ライセンス)