🔖 ブックマーク機能はLINEログインで利用できます
💬 AIブッダに相談
10,029
偈句数
7,490
日本語訳あり
9,982
パーリ原文
経典 19
テーマ 20
該当 4,354
すべて
智慧 4354
老い 931
苦しみ 772
正念 695
怒り 356
執着 350
死 350
業・因果 346
幸せ 337
自己 244
人間関係 243
家族 234
不安 168
仕事 165
渇愛 147
慈悲 115
無常 111
孤独 45
空 43
感謝 23
vinaya 2606
中部経典 2117
長部経典 1357
相応部経典 1136
増支部経典 857
jataka 563
スッタニパータ 522
ダンマパダ(法句経) 426
テーラガーター 211
テーリーガーター 68
クッダカパータ 57
イティヴッタカ 54
ウダーナ 34
金剛経 5
維摩経 5
般若心経 4
法華経 4
涅槃経 2
AN 1
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati— Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ garahati, kammike garahati— Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, pavāraṇaṁ ṭhapeti, savacanīyaṁ karoti, anuvādaṁ paṭṭhapeti, okāsaṁ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti— Paṭisāraṇīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 4.6. Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ.
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Sāmaṇerassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto ummattako hoti. Ummattakassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna anummattako hoti, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto khittacitto hoti. Khittacittassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna akhittacitto hoti, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ.
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Nāhaṁ sakkomi sattamāse āgametun”ti. “Āgamehi, samma, cha māse …pe… pañca māse … cattāro māse … tayo māse … Aḍḍhamāsassa accayena ubhopi agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmā”ti. “Aticiraṁ, samma, aḍḍhamāso. Nāhaṁ sakkomi aḍḍhamāsaṁ āgametun”ti. “Āgamehi, samma, sattāhaṁ yāvāhaṁ putte ca bhātaro ca rajjaṁ niyyādemī”ti. “Na ciraṁ, samma, sattāho, āgamessāmī”ti.
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo— kālena vakkhāmi, no akālena; bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; saṇhena vakkhāmi, no pharusena; atthasaṁhitena vakkhāmi, no anatthasaṁhitena; mettacitto vakkhāmi, no dosantaroti. 10. Codakacuditakapaṭisaṁyuttakathā “Adhammacodakassa, bhante, bhikkhuno katihākārehi vippaṭisāro upadahātabbo”ti? “Adhammacodakassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo— akālenāyasmā codesi, no kālena, alaṁ te vippaṭisārāya;
⚠ 初手で出すと冷たく見える,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Agāmake ce, bhikkhave, araññe samantā sattabbhantarā, ayaṁ tattha samānasaṁvāsā ekuposathā. sabbo jātassaro asīmo. Nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā yaṁ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṁ tattha samānasaṁvāsā ekuposathā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīmāya sīmaṁ sambhindanti. “Yesaṁ, bhikkhave, sīmā paṭhamaṁ sammatā tesaṁ taṁ kammaṁ dhammikaṁ akuppaṁ ṭhānārahaṁ. Yesaṁ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā tesaṁ taṁ kammaṁ adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ. Na, bhikkhave, sīmāya sīmā sambhinditabbā. Yo sambhindeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīmāya sīmaṁ ajjhottharanti. “Yesaṁ, bhikkhave, sīmā paṭhamaṁ sammatā tesaṁ taṁ kammaṁ dhammikaṁ akuppaṁ ṭhānārahaṁ.
「比丘たちよ、もし辺鄙な森林の地にあって、四方七アッバンタラの範囲に〔村落がなければ〕、そこにおける共住(サマーナサンヴァーサ)の一布薩区(ウポーサタ)とは、天然の湖沼(ジャータッサラ)であって、その境界は限りがない。比丘たちよ、河においても、海においても、天然の湖沼においても、中背の人が四方に水を撒き散らす範囲、これがそこにおける共住の一布薩区である」と。
さてその頃、六群比丘(チャッバッギヤ)たちは、結界(シーマー)の上にさらに結界を重ね設けていた。〔これに対して世尊は宣言された。〕「比丘たちよ、先に定められた結界を有する者たちの、その羯磨(カンマ)は如法(ダンミカ)にして不可動であり、正当に行われたものである。比丘たちよ、後に定められた結界を有する者たちの、その羯磨は非法(アダンミカ)にして可動であり、正当に行われたものではない。比丘たちよ、結界の上に結界を重ねて設けてはならない。もし重ねて設ける者あらば、突吉羅(ドゥッカタ)の罪を犯すことになる」と。
さてその頃、六群比丘たちは、ある結界をもって別の結界に覆いかぶさらせていた。〔これに対して世尊は宣言された。〕「比丘たちよ、先に定められた結界を有する者たちの、その羯磨は如法にして不可動であり、正当に行われたものである。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. ‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti— bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa.
彼らが自恣(パーヴァーラナー)を終えたのち、一部の衆(パリサー)が立ち去ったところへ、さらに多くの住寺比丘(アーヴァーシカ・ビック)たちがやって来た場合、比丘たちよ、その比丘たちは再び自恣を行わねばならない。すでに自恣を終えた者には偷蘭遮(トゥッラッチャヤ)の罪科が生じる。
また、比丘たちよ、ここにある住処において、その日の自恣のために複数の住寺比丘たちが集まり、五人あるいはそれ以上おり、「他にもまだ来ていない住寺比丘がいる」という状況があるとする。ところが彼らは、「あの者どもは滅びるがよい、あの者どもは亡びるがよい、あの者たちと何の関わりがあろうか」と、分裂を心に先立てて(ベーダプレッカーラー)自恣を行った。彼らが自恣を終えたのち、一部の衆が立ち去ったところへ、さらに同数の住寺比丘たちがやって来た場合、すでに自恣を終えた者は正しく自恣を終えたことになり、来たった者たちのもとで改めて自恣を行うべきである。すでに自恣を終えた者には偷蘭遮の罪科が生じる。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro.
彼が界外(けかい)に出た後、かかる思念が生じた。「この衣(こころも)を仕立てるべきではない、また受け取るべきでもない」と。その比丘にとっては、決意(さんにっだな)をもって迦絺那(かちな)の撤収(うっばた)となる。
功徳衣(かちな)を受けた比丘が、衣を携えて発ちてゆく。彼が界外に出た後、かかる思念が生じた。「この地においてこそこの衣を仕立てよう、しかし受け取るべきではない」と。彼はその衣を仕立てる。彼のその衣は、仕立ての途上において失われた。その比丘にとっては、滅失(なーさな)をもって迦絺那の撤収となる。
功徳衣を受けた比丘が、衣を携えて発ちてゆく。「受け取るつもりだ」と。彼は界外に出てその衣を仕立てる。衣が仕上がった後、彼は聞き及んだ。「あの住処においては迦絺那がすでに撤収されたとのことだ」と。その比丘にとっては、伝聞(さわな)をもって迦絺那の撤収となる。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Evañca pana saṅgho anatisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti …pe… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti …pe… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti …pe… niyassakammārahassa niyassakammaṁ karoti …pe… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti …pe… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti …pe… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti …pe… parivāsārahassa parivāsaṁ deti …pe… mūlāyapaṭikassanārahaṁ mūlāya paṭikassati …pe…
⚠ 自己責任論に誤解されやすい
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Na upasampādeti, na nissayaṁ deti, na sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati— Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ na āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ na garahati, kammike na garahati— Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, na pavāraṇaṁ ṭhapeti, na savacanīyaṁ karoti, na anuvādaṁ paṭṭhapeti, na okāsaṁ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti— Paṭisāraṇīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṁ. Tena, bhikkhave, sudhammena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo— ‘ahaṁ, bhante, saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācāmī’ti.
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. ‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti— bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. ‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—
「比丘たちよ、ここにある住処において、その日、自恣(パーヴァーラナー)のために多くの住処の比丘たちが集まる。五人、あるいはそれ以上である。『他にまだ来ていない住処の比丘たちがいる』と知りながら、彼らは『あの者たちは滅びるがよい、亡びるがよい、彼らに何の用があるか』と、分裂を望む心をもって自恣を行う。彼らが自恣を行い終えると、一部の衆(パリサー)が立ち去った後に、他の住処の比丘たちが少数やって来る。すでに自恣を行った者は正しく自恣を行ったことになる。しかしその者たちのもとで改めて自恣を行わなければならない。すでに自恣を行った者たちには偸蘭遮(トゥッラッチャヤ)の罪過を犯すことになる。
比丘たちよ、ここにまたある住処において、その日、自恣のために多くの住処の比丘たちが集まる。五人、あるいはそれ以上である。『他にまだ来ていない住処の比丘たちがいる』と知りながら、彼らは『あの者たちは滅びるがよい、亡びるがよい、彼らに何の用があるか』と——」
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti—bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti—sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Samādāyasattakaṁ niṭṭhitaṁ. 4. Ādāyachakka
## 律蔵 カティナ犍度 第十二段 (持衣七事 完結部)
---
比丘が、カティナ(功徳衣)の布施を受けた者として、衣(チーヴァラ)を携えて「後ほど作らせよう」と思いつつ出発する。彼は界外(シーマーの外)に出て、その衣を作り上げる。そして衣が完成したのち、「後ほど、後ほど」と思いつつ、外でカティナ(の功徳)の解除(カティナッダーラ)を過ごしてしまう。この比丘にとって、カティナの解除は界を越えたときに生じる。
比丘が、カティナの布施を受けた者として、衣を携えて「後ほど作らせよう」と思いつつ出発する。彼は界外に出て、その衣を作り上げる。そして衣が完成したのち、「後ほど、後ほど」と思いつつ、カティナの解除を待ち受ける(サンブニャーティ)。この比丘にとって、カティナの解除は諸比丘とともになされる。
**持衣七事(サマーダーヤ・サッタカ) 完**
---
第四章 取去六事(アーダーヤ・チャッカ)
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
mānattārahassa mānattaṁ deti …pe… abbhānārahaṁ abbheti, upasampadārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho, upāli, dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho anatisāro hotī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho sativinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti …pe… sativinayārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … sativinayārahassa niyassakammaṁ karoti … sativinayārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti …
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambheti.
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Ukkhittakassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto, pāpikāya diṭṭhiyā, appaṭinissagge, ukkhipiyyati. Ukkhittakassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mūlāyapaṭikassanāraho vibbhamati. Vibbhantakassa, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanā na ruhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ.
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
abhūtenāyasmā cudito, no bhūtena, alaṁ te avippaṭisārāya; pharusenāyasmā cudito, no saṇhena, alaṁ te avippaṭisārāya; anatthasaṁhitenāyasmā cudito, no atthasaṁhitena, alaṁ te avippaṭisārāya; dosantarenāyasmā cudito, no mettacittena, alaṁ te avippaṭisārāyāti. “Dhammacodakassa, bhante, bhikkhuno katihākārehi avippaṭisāro upadahātabbo”ti? “Dhammacodakassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo— kālenāyasmā codesi, no akālena, alaṁ te avippaṭisārāya; bhūtenāyasmā codesi, no abhūtena, alaṁ te avippaṭisārāya; saṇhenāyasmā codesi, no pharusena, alaṁ te avippaṭisārāya; atthasaṁhitenāyasmā codesi, no anatthasaṁhitena, alaṁ te avippaṭisārāya;
⚠ 初手で出すと冷たく見える,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“kati nu kho uposathakammānī”ti? “Cattārimāni, bhikkhave, uposathakammāni— adhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, adhammena samaggaṁ uposathakammaṁ, dhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, dhammena samaggaṁ uposathakammanti. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ dhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, na, bhikkhave, evarūpaṁ uposathakammaṁ kātabbaṁ. Na ca mayā evarūpaṁ uposathakammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ dhammena samaggaṁ uposathakammaṁ, evarūpaṁ, bhikkhave, uposathakammaṁ kātabbaṁ, evarūpañca mayā uposathakammaṁ anuññātaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṁ uposathakammaṁ karissāma yadidaṁ dhammena samagganti—
「いったい、布薩の羯磨(うposathakamma)にはいくつの種類があるのか」と。
「比丘たちよ、布薩の羯磨には四種がある。すなわち、法に背き(adhamma)、分裂したままなされる布薩の羯磨、法に背き、和合してなされる布薩の羯磨、法に従い(dhamma)、分裂したままなされる布薩の羯磨、法に従い、和合してなされる布薩の羯磨、この四つである。
比丘たちよ、そのうち、法に従いながらも分裂したままなされる布薩の羯磨については、かかる布薩の羯磨をなすべきではない。かかる布薩の羯磨は、わたくしの許したところでもない。
比丘たちよ、そのうち、法に従い、和合してなされる布薩の羯磨については、かかる布薩の羯磨をなすべきである。かかる布薩の羯磨こそ、わたくしの許したところである。
それゆえに、比丘たちよ、われらは法に従い、和合してなされる布薩の羯磨を行うべきである」と。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. ‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti— bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ.
分裂を企てつつ自恣(じし)を行う。彼らが自恣を終えて、集会の全員が立ち去った後、他の住居の比丘たちが多数やって来る。その場合、比丘たちよ、それらの比丘たちは再び自恣を行わねばならない。すでに自恣を行った者には偷蘭遮(とうらんしゃ)の罪科が生じる。
さて、比丘たちよ、ここにある住居において、自恣の当日、多くの住居の比丘たちが集まるとする――五人、あるいはそれ以上が。「他にもまだ来ていない住居の比丘たちがいる」と。彼らは「あの者どもは滅びるがよい、亡んでしまえ、彼らに何の用があろうか」と、分裂を企てつつ自恣を行う。彼らが自恣を終えて、集会の全員が立ち去った後、他の住居の比丘たちが同数やって来る。〔その場合、先に〕自恣を行ったことは正しく行われたこととなり、それらの者たちの前で〔改めて〕自恣を行うべきである。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti.
カティナ(功徳衣)の受用が成立している比丘が、未完成の衣を携えて〔界外へ〕出発する。その比丘が界外に至ったとき、かくの如く思念する——「ここにてこの衣を仕立てよう、〔界内には〕戻るまい」と。彼はその衣を仕立てる。かの比丘のカティナ解除(kathinuddhāra)は、〔衣の〕完成をもって終わりとなる。
カティナの受用が成立している比丘が、未完成の衣を携えて〔界外へ〕出発する。その比丘が界外に至ったとき、かくの如く思念する——「この衣を仕立てることもせず、〔界内に〕戻ることもすまい」と。かの比丘のカティナ解除は、〔その〕決意をもって終わりとなる。
カティナの受用が成立している比丘が、未完成の衣を携えて〔界外へ〕出発する。その比丘が界外に至ったとき、かくの如く思念する——「ここにてこの衣を仕立てよう、〔界内には〕戻るまい」と。彼はその衣を仕立てる。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
sativinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … sativinayārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … sativinayārahassa parivāsaṁ deti … sativinayārahaṁ mūlāya paṭikassati … sativinayārahassa mānattaṁ deti … sativinayārahaṁ abbheti … sativinayārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti.
⚠ 自己責任論に誤解されやすい
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi— suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Paṭippassaddhaṁ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ.
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
経典データの出典: SuttaCentral(CC0ライセンス)