🔖 ブックマーク機能はLINEログインで利用できます
💬 AIブッダに相談
10,029
偈句数
9,999
日本語訳あり
9,982
パーリ原文
経典 19
テーマ 20
該当 107
すべて
智慧 4354
老い 931
苦しみ 772
正念 695
怒り 356
執着 350
死 350
業・因果 346
幸せ 337
自己 244
人間関係 243
家族 234
不安 168
仕事 165
渇愛 147
慈悲 115
無常 111
孤独 45
空 43
感謝 23
経典: vinaya
✕ クリア
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Atha kho bhagavā yena koṭigāmo tenupasaṅkami. Tatra sudaṁ bhagavā koṭigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “catunnaṁ, bhikkhave, ariyasaccānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Tayidaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavoti. Catunnaṁ ariyasaccānaṁ,
そのとき、世尊はコーティ村へと赴かれた。世尊はコーティ村に滞在された。そこで世尊は比丘たちに告げられた。
「比丘たちよ、四つの聖諦(ariyasacca)を覚り知らず、洞察しなかったがゆえに、わたしも、そなたたちも、かくも長きにわたって流転し、輪廻を続けてきたのである。比丘たちよ、苦(dukkha)の聖諦を覚り知らず、洞察しなかったがゆえに、わたしも、そなたたちも、かくも長きにわたって流転し、輪廻を続けてきたのである。苦の集(dukkhasamudaya)の聖諦を覚り知らず……苦の滅(dukkhanirodha)の聖諦を覚り知らず……苦の滅に至る道(dukkhanirodhagāminī paṭipadā)の聖諦を覚り知らず、洞察しなかったがゆえに、わたしも、そなたたちも、かくも長きにわたって流転し、輪廻を続けてきたのである。
比丘たちよ、今やその苦の聖諦は覚り知られ、洞察された。苦の集の聖諦は覚り知られ、洞察された。苦の滅の聖諦は覚り知られ、洞察された。苦の滅に至る道の聖諦は覚り知られ、洞察された。有(bhava)への渇愛(taṇhā)は断たれ、有へと導く縁は尽き果て、もはや再び生存することはない。」
四つの聖諦について、
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
yathābhūtaṁ adassanā; Saṁsitaṁ dīghamaddhānaṁ, tāsu tāsveva jātisu. Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā; Ucchinnaṁ mūlaṁ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo”ti. 17. Ambapālīvatthu Assosi kho ambapālī gaṇikā— “bhagavā kira koṭigāmaṁ anuppatto”ti.
真実のままに見ることなく、
さまざまな生(じょう)を経めぐりながら、
長い時をかけて流転(るてん)してきた。
されど今、それらの〔迷いの〕あり方は見極められ、
存在へと導く絆(きずな)は根こそぎ断ち切られた。
苦(く)の根は絶たれ、
もはや再び生(しょう)を受けることはない、と。
一七 アンバパーリーの章
さて、遊女(ゆうじょ)アンバパーリーは次のことを耳にした――「世尊(せそん)がコーティガーマにお着きになった」と。
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Atha kho bhagavā yasaṁ kulaputtaṁ etadavoca— “idaṁ kho, yasa, anupaddutaṁ, idaṁ anupassaṭṭhaṁ. Ehi, yasa, nisīda, dhammaṁ te desessāmī”ti. “idaṁ kira anupaddutaṁ, idaṁ anupassaṭṭhan”ti haṭṭho udaggo suvaṇṇapādukāhi orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho yasassa kulaputtassa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi yasaṁ kulaputtaṁ kallacittaṁ, muducittaṁ, vinīvaraṇacittaṁ, udaggacittaṁ, pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi— dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva yasassa kulaputtassa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—
そのとき、世尊はヤサ良家の子にこう仰せられた。
「ヤサよ、ここは煩わされることなく、ここは害されることがない。さあ、ヤサよ、座りなさい。汝のために法(ダンマ)を説こう。」
「ここはまことに煩わされることなく、ここは害されることがない」と、ヤサは喜び、心躍らせ、黄金の履物を脱いで世尊のおられるところへ近づいた。近づいてから、世尊を礼拝して、かたわらに座った。かたわらに座ったヤサ良家の子に、世尊は順を追って法を説かれた。すなわち、布施の話(ダーナカター)、戒の話(シーラカター)、天界の話(サッガカター)を説き、欲(カーマ)の患い・卑しさ・汚れを明らかにされ、出離(ネッカンマ)の功徳を開き示された。
世尊は、ヤサ良家の子の心が堪えうる状態(カッラチッタ)となり、柔らかな心(ムドゥチッタ)となり、蓋(ニーヴァラナ)を離れた心となり、高揚した心(ウダッガチッタ)となり、清信の心(パサンナチッタ)となったと知られたとき、諸仏に特有の教えを開き示された。すなわち、苦(ドゥッカ)・集(サムダヤ)・滅(ニローダ)・道(マッガ)を。
ちょうど汚れを離れた清浄な布が、染料をよく受け取るように、まさにそのように、ヤサ良家の子には、その座において、塵を離れ、垢を離れた法眼(ダンマチャックウ)が生じた。
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
“Tena hi, gahapati, nisīda, appeva nāma idha nisinno idha nisinnaṁ yasaṁ kulaputtaṁ passeyyāsī”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati— “idheva kirāhaṁ nisinno idha nisinnaṁ yasaṁ kulaputtaṁ passissāmī”ti haṭṭho udaggo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho seṭṭhissa gahapatissa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi seṭṭhiṁ gahapatiṁ kallacittaṁ, muducittaṁ, vinīvaraṇacittaṁ, udaggacittaṁ, pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi— dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva seṭṭhissa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.
「それならば、長者よ、ここに座りなさい。ここに座っていれば、あるいはここに座っているヤサ善男子を見ることができるかもしれません」と。
そこで長者の富豪セッティは、「ここに座っているこの私が、ここに座っているヤサ善男子を見ることになろうとは」と、歓喜し悦躍して、世尊を礼拝し、かたわらに座した。かたわらに座した長者の富豪セッティに対して、世尊は次第説法(アヌプッビカター)を説き示された。すなわち、布施(ダーナ)の話、戒(シーラ)の話、天界(サッガ)の話を説き、諸欲(カーマ)の患い・卑しさ・汚れを示し、出離(ネッカンマ)の功徳を明らかにされた。
世尊が、長者の富豪セッティの心が堪能となり、柔軟となり、蓋(ニーヴァラナ)を離れ、高揚し、清信したことを知られたとき、諸仏が自ら讃嘆される法の説示、すなわち苦(ドゥッカ)・集(サムダヤ)・滅(ニローダ)・道(マッガ)を明らかにされた。
ちょうど、汚れのない清浄な布が染料をよく受け取るように、まさにそのように、長者の富豪セッティには、その座において、塵なく垢なき法眼(ダンマカッカ)が生じた。「生起する性質を持つものは何であれ、そのすべては滅尽する性質を持つものである」と。
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya tattheva pakkamati, aññassa dātabbā pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya tattheva vibbhamati …pe… kālaṁ karoti … sāmaṇero paṭijānāti … sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti … antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti … ummattako paṭijānāti … khittacitto paṭijānāti … vedanāṭṭo paṭijānāti … āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti …
自恣(pavāraṇā)の使者が、比丘たちよ、自恣が授けられたにもかかわらず、その場を去ってしまうならば、その自恣は他の者に授けられるべきである。自恣の使者が、比丘たちよ、自恣が授けられたにもかかわらず、その場において還俗してしまうならば……乃至……命終するならば……沙弥(sāmaṇera)であると告白するならば……学処を返上した者(sikkhaṁ paccakkhātaka)であると告白するならば……根本罪(antima-vatthu)を犯した者であると告白するならば……狂乱した者(ummattaka)であると告白するならば……心乱れた者(khittacitta)であると告白するならば……苦受に悩まされた者(vedanāṭṭa)であると告白するならば……罪の不見によって擯出された者(āpattiyā adassane ukkhitta)であると告白するならば……
⚠ 希死念慮の場面では使わない,出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Abhabbo kho, gahapati, yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agārikabhūto”ti. “Lābhā, bhante, yasassa kulaputtassa, suladdhaṁ, bhante, yasassa kulaputtassa, yathā yasassa kulaputtassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Adhivāsetu me, bhante, bhagavā ajjatanāya bhattaṁ yasena kulaputtena pacchāsamaṇenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho seṭṭhi gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho yaso kulaputto acirapakkante seṭṭhimhi gahapatimhi bhagavantaṁ etadavoca— “labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Ehi bhikkhū”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi.
「居士(がはぱてぃ)よ、ヤサ良家の子が退転して、かつて在家であったときのように欲楽を受用することは、もはや能わざることです」と。
「尊き師よ、ヤサ良家の子にとって、これは真に得難き幸いなることです。尊き師よ、よくぞ得られました。ヤサ良家の子の心が、執取することなく、諸々の漏(āsava)より解脱したとは。尊き師よ、どうか世尊は、ヤサ良家の子を後侍者として、今日の食事をお受け取りくださいますように」と。
世尊は沈黙をもって承諾された。
そこで長者(seṭṭhi)の居士は、世尊が承諾されたことを知り、座より立ち上がって世尊を礼拝し、右遶(うにょう)して立ち去った。
さて、長者の居士が立ち去って間もなく、ヤサ良家の子は世尊にこのように申し上げた。
「尊き師よ、どうか世尊のみもとにおいて、わたくしが出家することを、具足戒(upasampada)を受けることを、お許しいただけますでしょうか」と。
世尊は仰せられた。
「来たれ、比丘よ。法はよく説かれたり。苦(dukkha)の終滅のために、梵行(brahmacariya)を正しく歩め」と。
これが、その尊者の具足戒となった。
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
vedanāṭṭo paṭijānāti … āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti … āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti … paṇḍako paṭijānāti … theyyasaṁvāsako paṭijānāti … titthiyapakkantako paṭijānāti … tiracchānagato paṭijānāti … mātughātako paṭijānāti … pitughātako paṭijānāti …
苦痛を訴える者が〔自恣を〕宣言する場合……罪過の不見(アーパッティヤー・アダッサナ)により擯出(うきっちゃ)された者が〔自恣を〕宣言する場合……罪過の不懺悔(アーパッティヤー・アッパティカンマ)により擯出された者が〔自恣を〕宣言する場合……邪見(パーピカーヤー・ディッティヤー)を捨てざるにより擯出された者が〔自恣を〕宣言する場合……黄門(パンダカ)が〔自恣を〕宣言する場合……盗住者(テッヤサンヴァーサカ)が〔自恣を〕宣言する場合……外道に赴いた者(ティッティヤパッカンタカ)が〔自恣を〕宣言する場合……畜生(ティラッチャーナガタ)が〔自恣を〕宣言する場合……母を殺した者(マートゥガーターカ)が〔自恣を〕宣言する場合……父を殺した者(ピトゥガーターカ)が〔自恣を〕宣言する場合……
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Api ca, bhante, mayamettha kālaṁ jānissāma. Esāhaṁ, bhante, tatiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Atha kho bhagavā sīhassa senāpatissa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ …pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca— “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sīho senāpati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho sīho senāpati aññataraṁ purisaṁ āṇāpesi—
「しかしながら、尊師よ、私はここにおいて折をわきまえることができましょう。尊師よ、私はここに三度また、世尊と法(ダンマ)と比丘僧伽(サンガ)とに帰依いたします。世尊よ、どうか私を優婆塞(うばそく)として御認めください。今日より命ある限り、帰依いたした者として」と。
そこで世尊は、シーハ将軍に対して、順を追って法話をなされた。すなわち、布施の話(だなかたー)を……乃至……師の教えについて他に依ることなく〔信解する境地に達したとき、シーハ将軍は〕世尊にこのように申し上げた。
「尊師よ、世尊よ、どうか明日、比丘僧伽ともども私の食事の供養をお受けくださいますよう」と。
世尊は沈黙をもってそれを承諾なされた。
そこでシーハ将軍は、世尊が承諾なされたことを知り、座より立ち上がって、世尊を礼拝し、右繞(うにょう)して退去した。
そこでシーハ将軍は、ある一人の者に命じた——
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi.
世尊は、かれらの心が清らかとなり、柔軟となり、諸蓋を離れ、高揚し、澄み渡ったことを知られると、諸仏に固有の法の教示(ダンマデーサナー)を明らかにされた。すなわち、苦(ドゥッカ)・集(サムダヤ)・滅(ニローダ)・道(マッガ)を。
たとえば、汚れを取り去った清浄な布が染料をよく受け取るように、まさにそのように、かれらにはその座において、塵を離れ垢を離れた法眼(ダンマチャックー)が生じた。――「生起する性質をもつものは、すべて滅する性質をもつ」と。
かれらは法を見、法に達し、法を知り、法に深く入り、疑惑(ヴィチキッチャー)を渡り、惑いを離れ、確信を得て、師の教えにおいて他に依ることなく、世尊にこのように申し上げた。――「願わくは私どもは、世尊のもとにて出家(パッバッジャー)を得、具足戒(ウパサンパダー)を得ますように」と。
世尊は仰せられた。――「来たれ、比丘たちよ。法は善く説かれた。苦の終滅(ドゥッカンタキリヤー)のために、正しく梵行(ブラフマチャリヤ)を歩め」と。
かくてそれが、かの尊者たちの具足戒となった。
そののち世尊は、それらの比丘たちを法にかなった教説をもって教誡し、教示された。
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
ummattako paṭijānāti … khittacitto paṭijānāti … vedanāṭṭo paṭijānāti … āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti … āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti … paṇḍako paṭijānāti … theyyasaṁvāsako paṭijānāti … titthiyapakkantako paṭijānāti … tiracchānagato paṭijānāti …
狂乱者(ummattaka)として自称する者……心乱れたる者(khittacitta)として自称する者……苦痛に苛まれたる者(vedanāṭṭa)として自称する者……罪過(āpatti)を見認めぬことにより挙罪せられた者(ukkhittaka)として自称する者……罪過を懺悔せぬことにより挙罪せられた者として自称する者……邪見(pāpikā diṭṭhi)を捨離せぬことにより挙罪せられた者として自称する者……黄門(paṇḍaka)として自称する者……盗みて共住せる者(theyyasaṁvāsaka)として自称する者……外道に赴きたる者(titthiyapakkantaka)として自称する者……畜生の身となれる者(tiracchānagata)として自称する者……
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Ime bhagavā ovadatu anusāsatū”ti. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—
「これらの者どもを、世尊よ、どうか教え諭してくださいませ」と。そこで世尊は彼らに順を追って法を説かれた。すなわち、布施(ダーナ)の話、戒(シーラ)の話、天界(サッガ)の話を説き、さらに欲楽(カーマ)の過患・卑賤・汚染と、出離(ネッカンマ)の功徳とを明かされた。やがて世尊は、彼らの心が堪えうるものとなり、柔軟となり、蓋(ニーヴァラナ)を離れ、高揚し、清信したと知られたとき、そこで諸仏の肝要なる法の教示を説き明かされた――苦(ドゥッカ)、集(サムダヤ)、滅(ニローダ)、道(マッガ)を。
ちょうど汚れなき白布が染料をよく受け取るように、まさにそのように、彼らにはその座において、塵を離れ垢を離れた法眼(ダンマチャックー)が生じた――「いかなる集起するものも、そのすべては滅するものである」と。
彼らは法を見た者となり、法を得た者となり、法を知った者となり、法に深く入った者となり、疑惑を渡り、迷いを離れ、無畏を得て、師の教えにおいて他に依らぬ者となって、世尊にこう申し上げた――「世尊よ、願わくは、わたくしどもは世尊のみもとにて出家(パッバッジャー)を得んことを、具足戒(ウパサンパダー)を得んことを」と。
世尊は仰せられた――「来たれ、比丘たちよ」と。
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Tesaṁ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tena kho pana samayena ekasaṭṭhi loke arahanto honti. Paññāsagihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā. 8. Mārakathā Atha kho bhagavā te bhikkhū āmantesi— “muttāhaṁ, bhikkhave, sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi, bhikkhave, muttā sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā.
「法(ダンマ)はよく説かれている。苦(ドゥッカ)の滅尽のために、正しく梵行(ぼんぎょう)を歩め」と。これがすなわち、かの尊者たちの具足戒(ぐそくかい)となった。
そのとき、世尊はかの比丘たちを法(ダンマ)の教えをもって教誡し、訓示された。世尊によって法の教えをもって教誡され訓示されるうちに、かの比丘たちの心は、執着することなく、諸々の煩悩(āsava)から解脱した。
かくしてそのとき、世間には六十一人の阿羅漢(あらかん)が存在することとなった。
五十人の商人の友の出家、ここに終わる。
八 魔(マーラ)に関する話
そのとき、世尊はかの比丘たちに告げられた。
「比丘たちよ、われは一切の羂(わな)から解き放たれている——天上のものであれ、人間のものであれ。比丘たちよ、汝らもまた、一切の羂から解き放たれている——天上のものであれ、人間のものであれ。」
⚠ 希死念慮の場面では使わない,出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti— mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṁ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṁ karontipi kārāpentipi, vaṭaṁsakaṁ karontipi kārāpentipi, āveḷaṁ karontipi kārāpentipi, uracchadaṁ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṁ kuladhītānaṁ kulakumārīnaṁ kulasuṇhānaṁ kuladāsīnaṁ ekatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, mañjarikaṁ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṁ harantipi harāpentipi, vaṭaṁsakaṁ harantipi harāpentipi, āveḷaṁ harantipi harāpentipi, uracchadaṁ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṁ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi, nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṁ pattharitvā naccakiṁ evaṁ vadanti—
彼らはかくのごとき非律儀の行いを為す――花の苗を植え、また植えさせ、水を注ぎ、また注がせ、花を摘み、また摘ませ、花輪を編み、また編ませ、一方に茎のある花輪を作り、また作らせ、両方に茎のある花輪を作り、また作らせ、房飾りを作り、また作らせ、振り飾りを作り、また作らせ、耳飾りを作り、また作らせ、絡み飾りを作り、また作らせ、胸飾りを作り、また作らせる。
彼らは良家の婦人たちに、良家の娘たちに、良家の乙女たちに、良家の嫁たちに、良家の婢女たちに、一方に茎のある花輪を運び、また運ばせ、両方に茎のある花輪を運び、また運ばせ、房飾りを運び、また運ばせ、振り飾りを運び、また運ばせ、耳飾りを運び、また運ばせ、絡み飾りを運び、また運ばせ、胸飾りを運び、また運ばせる。
彼らは良家の婦人たちと、良家の娘たちと、良家の乙女たちと、良家の嫁たちと、良家の婢女たちと共に、同じ器にて食し、同じ椀にて飲み、同じ座に坐し、同じ寝台に横たわり、同じ敷物に横たわり、同じ掛け布に横たわり、同じ敷物と掛け布に横たわる。また非時(ひじ)に食し、酒を飲み、花鬘・香・塗香を身に帯び、舞い、歌い、楽を奏で、戯れる。舞う者と共に舞い、舞う者と共に歌い、舞う者と共に楽を奏で、舞う者と共に戯れる。
八目の盤にて遊び、十目の盤にて遊び、空中に描く遊びをし、石飛ばしの遊びをし、積み上げ遊びをし、骰子(さいころ)遊びをし、楊枝(こうの字)遊びをし、棒引き遊びをし、賽(さい)遊びをし、紙屑遊びをし、曲げ遊びをし、輪くぐり遊びをし、独楽(こま)回しをし、葉船遊びをし、小車遊びをし、弓遊びをし、文字遊びをし、
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, vassānaṁ temāsaṁ paṭibāhituṁ, utukālaṁ pana na paṭibāhitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṁ gahetvā pakkamantipi, vibbhamantipi, kālampi karonti; sāmaṇerāpi paṭijānanti; sikkhaṁ paccakkhātakāpi paṭijānanti; antimavatthuṁ ajjhāpannakāpi paṭijānanti; ummattakāpi paṭijānanti; khittacittāpi paṭijānanti; vedanāṭṭāpi paṭijānanti; āpattiyā adassane ukkhittakāpi paṭijānanti;
「もし〔安居を〕拒むならば、突吉羅(ドゥッカタ)の罪を犯すことになる。比丘たちよ、雨安居(うあんご)の三ヶ月間は〔外出を〕拒むことを許す。しかし、〔それ以外の〕季節の時には拒んではならない」と。
さてその頃、比丘たちのなかには、新たな作務(さむ)を引き受けたまま〔寺を〕去る者もあり、還俗する者もあり、命終する者もあった。また、沙弥(しゃみ)たちも〔安居への参加を〕申し出るようになり、学処(がくしょ)を返上した者たちも申し出るようになり、最極の事(あんたいまっつ)を犯した者たちも申し出るようになり、心乱れた者たちも申し出るようになり、心を失った者たちも申し出るようになり、苦受(くじゅ)に悩む者たちも申し出るようになり、罪を見ないことによって擯出(ひんしゅつ)された者たちも申し出るようになった。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,希死念慮の場面では使わない,出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
saṅghabhedakāpi paṭijānanti; lohituppādakāpi paṭijānanti; ubhatobyañjanakāpi paṭijānanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pakkamati— mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā vibbhamati …pe… kālaṁ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti, ummattako paṭijānāti, khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṁvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti— mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā vippakate pakkamati—
また、僧伽破壊者(サンガベーダカ)であると自称する者も〔そのような申し出をする〕。仏陀(如来)の身より血を出せし者(ロヒトゥッパーダカ)であると自称する者も〔そのような申し出をする〕。両性具有者(ウバトビャンジャナカ)であると自称する者も〔そのような申し出をする〕。〔比丘たちは〕この事柄を世尊に申し上げた。
「比丘たちよ、ここにある比丘が新しい建築事業(ナヴァカンマ)を引き受けて〔その地を〕去るならば、『僧伽に損失を来さぬよう』と〔その建築事業を〕他者に委ねるべきである。
また比丘たちよ、ここにある比丘が新しい建築事業を引き受けて〔修行を〕捨て去るならば……乃至……命終するならば、沙弥(サーマネーラ)であると自称する者、学処を放棄せし者であると自称する者、最重罪(アンティマヴァットゥ)を犯せし者であると自称する者、狂乱者(ウンマッタカ)であると自称する者、心乱れし者(キッタチッタ)であると自称する者、苦痛に悩まされし者(ヴェーダナーッタ)であると自称する者、罪過を見ることを拒むゆえに擯斥(ウッキッタカ)せられし者であると自称する者、罪過を懺悔せぬゆえに擯斥せられし者であると自称する者、悪邪の見解(パーピカー・ディッティ)を捨てぬゆえに擯斥せられし者であると自称する者、黄門(パンダカ)であると自称する者、窃盗同住者(テーッヤサンヴァーサカ)であると自称する者、外道に転じた者(ティッティヤパッカンタカ)であると自称する者、畜生(ティラッチャーナガタ)であると自称する者、母を殺せし者(マートゥガータカ)であると自称する者、父を殺せし者(ピトゥガータカ)であると自称する者、阿羅漢を殺せし者(アラハンタガータカ)であると自称する者、比丘尼を汚せし者(ビックニドゥーサカ)であると自称する者、僧伽を破壊せし者であると自称する者、仏陀の身より血
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,希死念慮の場面では使わない,出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā vippakate vibbhamati …pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti— mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pariyosite pakkamati— tassevetaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pariyosite vibbhamati …pe… kālaṁ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti— saṅgho sāmī. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pariyosite ummattako paṭijānāti, khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti—
「僧伽(サンガ)の損失とならぬよう」との思いから、他者に与えるべきである。
また、比丘たちよ、ここに比丘が新たな工事(navakamma)を請け負い、未完成のまま還俗する……乃至……両性具有者(ubhatobyañjanaka)であると申し出た場合には、「僧伽の損失とならぬよう」との思いから、他者に与えるべきである。
また、比丘たちよ、ここに比丘が新たな工事を請け負い、完成の後に去った場合には、それはその者のものである。
また、比丘たちよ、ここに比丘が新たな工事を請け負い、完成の後に還俗する……乃至……命終(kālaṃ karoti)する、あるいは沙弥(sāmaṇera)であると申し出る、学処(sikkhā)を返上したと申し出る、最終的な罪(antimavatthu)を犯したと申し出た場合には、僧伽(saṅgha)がその所有者である。
また、比丘たちよ、ここに比丘が新たな工事を請け負い、完成の後に、狂乱(ummatta)であると申し出る、心乱れた者(khittacitta)であると申し出る、苦受に苦しむ者(vedanāṭṭa)であると申し出る、罪の不見により擯出(ukkhitta)されたと申し出る、罪の不懺悔により擯出されたと申し出る、邪見(pāpikā diṭṭhi)の不捨により擯出されたと申し出た場合には——
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,希死念慮の場面では使わない,出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Addasaṁsu kho sambahulā titthiyā meṇḍakaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna meṇḍakaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ— “kahaṁ tvaṁ, gahapati, gacchasī”ti? “Gacchāmahaṁ, bhante, bhagavantaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāyā”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, gahapati, kiriyavādo samāno akiriyavādaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, gahapati, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa etadahosi— “nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, yathayime titthiyā usūyantī”ti. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho meṇḍakassa gahapatissa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ …pe…
さて、多くの外道(titthiyā)たちは、長者メーンダカが遠くからやって来るのを見た。見るや、長者メーンダカにこう言った。
「長者よ、あなたはどこへ行かれるのですか」
「尊者がたよ、わたしはかの世尊、沙門ゴータマにお会いしに参るのです」
「しかし長者よ、あなたは業有論者(kiriyavādo)でありながら、どうして業無論者(akiriyavādo)である沙門ゴータマにお会いしに行こうとするのですか。沙門ゴータマはそもそも業無論者であり、業のないことの法を説き、それによって弟子たちを導いているのですから」
そのとき、長者メーンダカの心にこのような思いが起こった。
「あの外道たちがこれほどまでに嫉み(usūyantī)あざけるとは――かの世尊はまさしく疑いなく、阿羅漢にして正等覚者(arahaṁ sammāsambuddho)であられるに違いない」
そこで長者は、乗り物で行けるかぎりのところまで乗り物で進み、乗り物から降りて、徒歩で世尊のおられる場所へと近づいた。近づいてから世尊を礼拝し、かたわらに座した。かたわらに座した長者メーンダカに、世尊は順を追って法を説かれた。すなわち、布施の話(dānakathaṁ)を……(以下略)
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti.
世尊は彼らに順を追って法を説かれた。すなわち、布施(ダーナ)の話、戒(シーラ)の話、天界(サッガ)の話を語り、諸欲(カーマ)の過患・卑劣さ・汚れを示し、出離(ネッカンマ)の功徳を明らかにされた。世尊は彼らの心が堪え得るもの、柔らかなもの、蓋(ニーヴァラナ)を離れたもの、高揚したもの、清信(パサンナ)に満ちたものとなったと知られた時、諸仏の要とする法の説示を明かされた。すなわち、苦(ドゥッカ)・集(サムダヤ)・滅(ニローダ)・道(マッガ)を説かれたのである。
ちょうど清浄にして汚れを去った布が、染料を正しくよく受け取るように、その座においてまさしく彼らに、塵を離れ垢を離れた法眼(ダンマチャック)が生じた。「およそ生起する性質のものは、すべて滅する性質のものである」と。
彼らは法を見、法を得、法を知り、法に深く入り、疑惑(ヴィチキッチャー)を渡り、迷いを離れ、確信(ヴェーサーラッジャ)を得て、師の教えにおいて他に依ることなく、世尊に向かってこのように申し上げた。
「尊師よ、願わくは、わたくしどもが世尊のみもとにて出家(パッバッジャー)を得、具足戒(ウパサンパダー)を得ることができますように」と。
世尊は仰せられた。
「来たれ、比丘らよ。法はよく説かれた(スヴァッカーター)。苦(ドゥッカ)の終わりをもたらすために、清浄の行(ブラフマチャリヤ)を正しく歩め」と。
⚠ 出家者向けの文脈
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Asuddhasīlo duppañño, cittekaggaṁ na vindati. Vikkhittacittonekaggo, sammā dhammaṁ na passati; Apassamāno saddhammaṁ, dukkhā na parimuccati. Yaṁ vattaṁ paripūrento, sīlampi paripūrati; Visuddhasīlo sappañño, cittekaggampi vindati.
戒(シーラ)清からず智慧(パンニャー)なき者は、心の一境(チッテーカッガ)を得ることなし。
心散乱し一境ならざる者は、正しく法(ダンマ)を見ることなし。
正法(サッダンマ)を見ることなければ、苦(ドゥッカ)より解き放たれることなし。
諸々の作法(ヴァッタ)を満ち足らしめつつ、戒をも満ち足らしむる者は、
戒清らかにして智慧あり、心の一境をも得るなり。
苦しみ
vinaya
趣旨一致
中
Avikkhittacitto ekaggo, sammā dhammaṁ vipassati; Sampassamāno saddhammaṁ, dukkhā so parimuccati. Tasmā hi vattaṁ pūreyya, jinaputto vicakkhaṇo; Ovādaṁ buddhaseṭṭhassa, tato nibbānamehitīti. Vattakkhandhako niṭṭhito.
心散らさず一境に定め、
正しく法(ダンマ)を観察する者は、
正法(サッダンマ)を如実に見ることによって、
苦(ドゥッカ)より解き放たれる。
されば聡明なる勝利者(ジナ)の子は、
行道(ヴァッタ)を満たすべし。
最勝の仏陀(ブッダ)の教誡に従うことによって、
涅槃(ニッバーナ)に到達するであろう。
――行道犍度、了。
経典データの出典: SuttaCentral(CC0ライセンス)