🔖 ブックマーク機能はLINEログインで利用できます
💬 AIブッダに相談
10,029
偈句数
9,999
日本語訳あり
9,982
パーリ原文
経典 19
テーマ 20
該当 2,606
すべて
智慧 4354
老い 931
苦しみ 772
正念 695
怒り 356
執着 350
死 350
業・因果 346
幸せ 337
自己 244
人間関係 243
家族 234
不安 168
仕事 165
渇愛 147
慈悲 115
無常 111
孤独 45
空 43
感謝 23
経典: vinaya
✕ クリア
智慧
vinaya
趣旨一致
中
iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne— iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Tena kho pana samayena vihārā āḷakamandā honti. Bhikkhū hiriyanti nipajjituṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tirokaraṇin”ti. Tirokaraṇiṁ ukkhipitvā olokenti …pe…
煉瓦積み、石積み、木積みであると。〔これらに〕昇るときに〔比丘たちが〕難儀する……(中略)……「比丘たちよ、三種の階段を許可する——煉瓦の階段(iṭṭhakāsopāna)、石の階段(silāsopāna)、木の階段(dārusopāna)を」と。〔階段に〕昇るときに〔比丘たちが〕転び落ちる……(中略)……「比丘たちよ、手すり(ālambanabāha)を許可する」と。
さてそのとき、僧房(vihāra)が四方吹き抜けの造りであった。比丘たちは横になることを恥じた。「比丘たちよ、目隠し壁(tirokaraṇi)を許可する」と。〔比丘たちが〕目隠し壁を取り外して外を見る……(中略)……
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Sace paribhaṇḍaṁ uklāpaṁ hoti, paribhaṇḍaṁ sammajjitabbaṁ. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace jantāgharasālā uklāpā hoti, jantāgharasālā sammajjitabbā. Cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, udakadoṇikāya udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Sace ussahati, jantāghare therānaṁ bhikkhūnaṁ parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ.
周囲の境内(パリバンダ)が汚れているならば、境内を掃き清めるべし。院落(パリヴェーナ)が汚れているならば、院落を掃き清めるべし。貯蔵室(コッタカ)が汚れているならば、貯蔵室を掃き清めるべし。浴室の控えの間(ジャンターガラサーラー)が汚れているならば、控えの間を掃き清めるべし。粉末(チュンナ)を練り合わせ、粘土(マッティカー)を湿らせ、水槽(ウダカドーニカー)に水を注ぎ入れるべし。
浴室(ジャンターガラ)に入るにあたっては、粘土をもって顔に塗り、前と後ろを覆いて入るべし。長老の比丘たちを押しのけて座るべからず。また新参の比丘たちを座席から退けるべからず。余力あらば、浴室にて長老の比丘たちの身体を洗い清める奉仕(パリカンマ)をなすべし。浴室より出るにあたっては、浴室の腰掛板(ジャンターガラピータ)を取り、前と後ろを覆いて退出すべし。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Esā ñatti. Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Imāni pañca bhikkhusatāni sammannati— rājagahe vassaṁ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṁ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṁ vasitabbanti. Yassāyasmato khamati imesaṁ pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ sammuti— rājagahe vassaṁ vasantānaṁ dhammañca vinayañca saṅgāyituṁ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṁ vasitabbanti— so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatāni saṅghena imāni pañca bhikkhusatāni rājagahe vassaṁ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṁ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṁ vasitabbanti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti.
これは動議(ñatti)である。「尊き友らよ、僧伽(saṅgha)よ、我が言葉を聞かれよ。この五百人の比丘(bhikkhu)たちは、王舎城(Rājagaha)にて安居(vassa)を送り、法(dhamma)と律(vinaya)とを結集(saṅgāyituṁ)するために選定され、他の比丘たちは王舎城にて安居を送るべからず、と。この五百人の比丘たちが王舎城にて安居を送り、法と律とを結集し、他の比丘たちは王舎城にて安居を送るべからずという、この選定を承認される尊者は黙しておられよ。承認されない方は発言されよ。この五百人の比丘たちは、王舎城にて安居を送り、法と律とを結集し、他の比丘たちは王舎城にて安居を送るべからずと、僧伽によって選定された。僧伽はこれを承認せり。ゆえに黙せり。かくのごとく、我はこれを保持する」と。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
‘kinti nu kho saṅgho kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya— ‘saṅgho me kammaṁ akāsi, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite— ‘kinti nu kho sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī gilānā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—
「いかにして僧伽(サンガ)が羯磨(カンマ)を行わないようにするか、あるいは軽い処分に転じさせることができるか」と考えるならば、七日間の帰還(さんにわった)をなすべきである。また、すでに僧伽によって羯磨が行われていた場合――すなわち、訶責(たじゃにーや)、依止(にやっさ)、駆出(ぱっばーじゃにーや)、悔謝(ぱてぃさーらにーや)、あるいは挙罪(うっけーぱにーや)のいずれかが――もし彼が比丘たちのもとへ使者を遣わして、「僧伽は私に羯磨を行った。比丘たちよ、来てください。私は比丘たちの来訪を願っております」と申し伝えたならば、比丘たちよ、七日以内の用事として赴くべきである。使者が遣わされていない場合でも赴くべきであり、まして使者が遣わされた場合はなおさらである――「いかにして彼が正しく行じ、柔順となり、解脱の道を歩み、僧伽がその羯磨を解除するようになるか」と願いつつ。七日間の帰還をなすべきである。
さてここに、比丘たちよ、一人の比丘尼が病に臥している。もし彼女が比丘たちのもとへ使者を遣わして――
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā sāditabbaṁ pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ paccupaṭṭhānaṁ …pe…
「比丘たちよ、これは未だ信を発していない者たちに信を生ぜしめることにもならず……」と述べ、さらに詳しく訓誡された後、法(ダンマ)にかなった話をなされて、比丘たちにこう告げられた——
「比丘たちよ、出罪(abbhāna)を受けるに値しない比丘は、清浄な比丘たち(pakatatta bhikkhū)からの礼拝(abhivādana)を受けてはならず、迎接(paccupaṭṭhāna)を受けてはならず……」
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“anujānāmi, bhikkhave, aḍḍhakuṭṭakan”ti. Aḍḍhakuṭṭakā uparito olokenti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo gabbhe— sivikāgabbhaṁ, nāḷikāgabbhaṁ, hammiyagabbhan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū khuddake vihāre majjhe gabbhaṁ karonti. Upacāro na hoti. “Anujānāmi, bhikkhave, khuddake vihāre ekamantaṁ gabbhaṁ kātuṁ, mahallake majjhe”ti. Tena kho pana samayena vihārassa kuṭṭapādo jīrati. “Anujānāmi, bhikkhave, kulaṅkapādakan”ti. Vihārassa kuṭṭo ovassati …pe…
「比丘たちよ、半壁(アッダクッタカ)を許可する」と。しかるに半壁は上方より見下ろされ……(中略)……「比丘たちよ、三種の房間(ガッバ)を許可する。すなわち、輿房(シヴィカーガッバ)、筒房(ナーリカーガッバ)、高楼房(ハンミヤガッバ)の三つである」と。
さてそのころ、比丘たちは小さな精舎(ヴィハーラ)の中央に房間を設けていた。しかし、そのまわりに通路の余地がなかった。〔そこで世尊は言われた。〕「比丘たちよ、小さな精舎においては片隅に房間を設けることを許可する。大きな精舎においては中央に設けてよい」と。
さてそのころ、精舎の壁の裾(クッタパーダ)が朽ちていた。〔世尊は言われた。〕「比丘たちよ、礎石台(クランカパーダカ)を許可する」と。精舎の壁に雨漏りがし……(中略)……
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Sace ussahati, udakepi therānaṁ bhikkhūnaṁ parikammaṁ kātabbaṁ. Na therānaṁ bhikkhūnaṁ puratopi nahāyitabbaṁ, na uparitopi nahāyitabbaṁ. Nahātena uttarantena otarantānaṁ maggo dātabbo. Yo pacchā jantāgharā nikkhamati, sace jantāgharaṁ cikkhallaṁ hoti, dhovitabbaṁ. Mattikādoṇikaṁ dhovitvā jantāgharapīṭhaṁ paṭisāmetvā aggiṁ vijjhāpetvā dvāraṁ thaketvā pakkamitabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhūnaṁ jantāgharavattaṁ yathā bhikkhūhi jantāghare sammā vattitabban”ti. 10. Vaccakuṭivattakathā Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu brāhmaṇajātiko vaccaṁ katvā na icchati ācametuṁ— “ko imaṁ vasalaṁ duggandhaṁ āmasissatī”ti. Tassa vaccamagge kimi saṇṭhāti.
「もし余力があれば、水場においても長老比丘たちへの奉仕をなすべきである。長老比丘たちの前に出て沐浴してはならず、また上方に出て沐浴してもならない。沐浴を終えて上がってくる者には、降りていく者のために道を譲るべきである。後から温浴室(jantāghara)を出る者は、温浴室の入口が泥濘んでいるならば、それを洗い清めるべきである。粘土の桶(mattikādoṇikā)を洗い、温浴室の板座を整え、火を消し、扉を閉めて立ち去るべきである。比丘たちよ、これが比丘たちの温浴室における作法(jantāgharavatta)であり、比丘たちが温浴室においていかに正しく振る舞うべきかを示すものである。」
一〇 厠房(vaccakuṭi)における作法の話
さてそのころ、バラモンの家に生まれたある比丘が用を足した後、洗い清めようとしなかった。「誰がこの賤しき者の臭いものに触れようか」と思ったのである。そのため、その者の厠房の道に蛆虫が湧いた。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“gacchānanda, avāpuraṇaṁ ādāya anupariveṇiyaṁ bhikkhūnaṁ ārocehi— ‘icchatāvuso bhagavā dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkamituṁ. Yassāyasmato attho, so āgacchatū’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā avāpuraṇaṁ ādāya anupariveṇiyaṁ bhikkhūnaṁ ārocesi— Bhikkhū evamāhaṁsu— “bhagavatā, āvuso ānanda, paññattaṁ dasavassāni nissāya vatthuṁ, dasavassena nissayaṁ dātuṁ. Tattha ca no gantabbaṁ bhavissati, nissayo ca gahetabbo bhavissati, ittaro ca vāso bhavissati, puna ca paccāgantabbaṁ bhavissati, puna ca nissayo gahetabbo bhavissati. Sace amhākaṁ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayampi gamissāma; no ce amhākaṁ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayampi na gamissāma. Lahucittakatā no, āvuso ānanda, paññāyissatī”ti.
「アーナンダよ、鍵を持ってきて、各僧坊を巡り、比丘たちに告げよ。『友らよ、世尊は南山(ダッキナーギリ)へ巡遊に出発されようとしておられる。用のある者は参れ』と。」
「かしこまりました、尊師よ」と、アーナンダ尊者は世尊の言葉を承けて、鍵を手に各僧坊を巡り、比丘たちに告げた。
比丘たちはこう言った。「友アーナンダよ、世尊は、十年間は依止(ニッサヤ)のもとに住し、十年の者は依止を与えるべし、と制定されました。もしそこへ参るとなれば、依止を受けねばならず、しばしの滞在となり、また戻らねばならず、また依止を受けねばならないことになります。もし我々の和尚・阿闍梨(アーチャリヤ・ウパッジャーヤ)が参られるならば、我々も参りましょう。参られないならば、我々も参りません。友アーナンダよ、さもなくば、我々は軽率(ラフチッタカター)な者と見なされることになりましょう。」
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase; Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavāssadhanahārino; Raṭṭhaṁ vilumpamānānaṁ, tesampi hoti saṅgati. Kasmā tumhāka no siyā. Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ,
他の者どもは知らない、われらはここで滅びゆくのだと。
だが、そこにおいてよく知る者たちがあれば、
その知によって争いは静まる。
骨を断ち、命を奪い、
牛・馬・財宝を掠め、
国土を荒らす者どもにさえ、
和合(さんぎ)はあるのだ。
なにゆえ、汝らにはそれがあり得ないのか。
もし賢明なる友(にぱか・さはーや)を得ることができるならば――
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“anujānāmi, bhikkhave, parittāṇakiṭikaṁ uddasudhan”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno tiṇacchadanā ahi khandhe patati. So bhīto vissaramakāsi. Bhikkhū upadhāvitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ— “kissa tvaṁ, āvuso, vissaramakāsī”ti? “Anujānāmi, bhikkhave, vitānan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū mañcapādepi pīṭhapādepi thavikāyo laggenti. Undūrehipi upacikāhipi khajjanti. “Anujānāmi, bhikkhave, bhittikhilaṁ nāgadantakan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū mañcepi pīṭhepi cīvaraṁ nikkhipanti.
「比丘たちよ、小さな防護の小屋(パリッターナキティカ)に、覆い(ウッダスダン)を設けることを許可する」と。
そのころ、ある比丘の草葺きの屋根から蛇が身体の上に落ちた。彼は恐れて叫び声をあげた。比丘たちが駆け寄り、その比丘にこう言った。「友よ、あなたはなぜ叫んだのか」と。
〔世尊は言われた。〕「比丘たちよ、天蓋(ヴィターナ)を設けることを許可する」と。
そのころ、比丘たちは臥牀(マンチャ)の脚にも椅子(ピーティャ)の脚にも袋を掛けていた。〔それらが〕鼠にも蟻にも噛み荒らされた。
〔世尊は言われた。〕「比丘たちよ、壁に打つ釘(ビッティキラ)、象の牙の形の掛け釘(ナーガダンタカ)を設けることを許可する」と。
そのころ、比丘たちは臥牀にも椅子にも衣(チーヴァラ)を置いていた。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Etasmiṁ antare anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Atha kho āyasmā ānando arahā samāno sannipātaṁ agamāsi. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṁ ñāpesi— “Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ upāliṁ vinayaṁ puccheyyan”ti. Āyasmā upāli saṅghaṁ ñāpesi— “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ āyasmatā mahākassapena vinayaṁ puṭṭho vissajjeyyan”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ etadavoca— “paṭhamaṁ, āvuso upāli, pārājikaṁ kattha paññattan”ti?
その間に、〔アーナンダは〕執取することなく、諸々の漏(āsava)より心が解脱した。かくして尊者アーナンダは、阿羅漢となって結集(sannipāta)の座に赴いた。
そこで尊者マハーカッサパは僧伽(saṅgha)に告げた。
「友よ、僧伽よ、聞かれよ。もし僧伽にとって時宜にかなえば(pattakalla)、わたしはウパーリに律(vinaya)について問いたいと思う」と。
尊者ウパーリもまた僧伽に告げた。
「尊き方々よ、僧伽よ、聞かれよ。もし僧伽にとって時宜にかなえば、わたしは尊者マハーカッサパに律について問われたことに答えたいと思う」と。
そこで尊者マハーカッサパは尊者ウパーリにこのように言った。
「友よ、ウパーリよ、まず第一に、波羅夷(pārājika)はどこにおいて制定されたのか」と。
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Atha kho bhagavā ogaṇena bhikkhusaṅghena dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkāmi. 40. Nissayamuccanakakathā Atha kho bhagavā dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā punadeva rājagahaṁ paccāgacchi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi— “kiṁ nu kho, ānanda, tathāgato ogaṇena bhikkhusaṅghena dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkanto”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena pañcavassāni nissāya vatthuṁ, abyattena yāvajīvaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti na asekkhena samādhikkhandhena, na asekkhena paññākkhandhena na asekkhena vimuttikkhandhena na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti—
そのとき世尊は、大勢の比丘僧伽とともに南山(ダッキナーギリ)へと遊行に出発された。
第四十節 依止解除に関する話
そのとき世尊は、南山においてご意向のままに滞在されたのち、再びラージャガハへと戻られた。そのとき世尊は、尊者アーナンダに告げられた。
「アーナンダよ、如来はなぜ大勢の比丘僧伽とともに南山へ遊行に出発したのか」
そこで尊者アーナンダは、世尊にこの事情を申し上げた。
そのとき世尊は、この因縁・この事件にもとづいて法の話を説かれ、比丘たちに告げられた。
「比丘たちよ、我は許可する。聡明にして有能な比丘は五年間、依止(ニッサヤ)のもとに住すべし。聡明ならざる者は生涯にわたってそうすべし。比丘たちよ、五つの要素を具えた比丘は、依止なしに住してはならない。すなわち、無学(アセッカ)の戒蘊(シーラッカンダ)を具えていない者、無学の定蘊(サマーディッカンダ)を具えていない者、無学の慧蘊(パンニャーッカンダ)を具えていない者、無学の解脱蘊(ヴィムッティッカンダ)を具えていない者、無学の解脱知見蘊(ヴィムッティニャーナダッサナッカンダ)を具えていない者である。」
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Saddhiñcaraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā. No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiñcaraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care mātaṅgaraññeva nāgo. Ekassa caritaṁ seyyo, Natthi bāle sahāyatā; Eko care na ca pāpāni kayirā,
共に歩む者が善く住し、智慧ある賢者であり、
あらゆる危難を超え乗り越えるならば、
その者とともに、心喜び、念(ねん)を保ちつつ歩むがよい。
もし、共に歩む者が、善く住し、智慧ある賢者――
慎み深き(nipaka)伴侶を得ることができぬならば、
王が征服した国土を捨て去るように、
マータンガの森の象のごとく、ひとり歩め。
ひとりで歩むことこそ勝れり、
愚者(bāla)との交わりはあるべきではない。
ひとり歩み、悪をなすことなかれ。
⚠ 初手で出すと冷たく見える
智慧
vinaya
趣旨一致
中
(yathā heṭṭhā, tathā vitthāretabbaṁ)
(以下、前に述べたと同様に、詳しく展開すべし。)
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“Vesāliyaṁ, bhante”ti. “Kaṁ ārabbhā”ti? “Sudinnaṁ kalandaputtaṁ ārabbhā”ti. “Kismiṁ vatthusmin”ti? “Methunadhamme”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi. “Dutiyaṁ panāvuso upāli, pārājikaṁ kattha paññattan”ti? “Rājagahe, bhante”ti. “Kaṁ ārabbhā”ti? “Dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ ārabbhā”ti.
「ヴェーサーリーにて、尊者よ」と。「何者を縁として」と。「スディンナ・カランダプッタを縁として」と。「いかなる事項において」と。「淫法(メーツナダンマ)において」と。
ここに、尊者マハーカッサパは、尊者ウパーリに対して、第一波羅夷(パーラージカ)の事項をも問い、因縁をも問い、人をも問い、制定をも問い、追加制定をも問い、罪科をも問い、無罪科をも問うた。
「では友よ、ウパーリよ、第二の波羅夷はいずこにて制定されたか」と。「ラージャガハにて、尊者よ」と。「何者を縁として」と。「ダニヤ・クンバカーラプッタを縁として」と。
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo”ti. 3. Bālakaloṇakagamanakathā Atha kho bhagavā saṅghamajjhe ṭhitakova imā gāthāyo bhāsitvā yena bālakaloṇakagāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmā bhagu bālakaloṇakagāme viharati. Addasā kho āyasmā bhagu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna āsanaṁ paññapesi, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane, nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho bhagu bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaguṁ bhagavā etadavoca— “kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ; kacci yāpanīyaṁ, kacci piṇḍakena na kilamasī”ti?
「象が森の中に独り住まうように、わたしは何の煩いもなく住もう」と。
さて、世尊は僧団の中に立ったまま、この偈を説き終えると、バーラカロ-ナカ村(Bālakaloṇakagāma)へと向かって歩まれた。
そのころ、尊者バグ(Bhagu)はバーラカローナカ村に住んでいた。尊者バグは、世尊がはるか遠くからお越しになるのを見て、座席を設け、足を洗う水と足台と足拭きを用意し、みずから出迎えて鉢と衣(えころも)をお受けした。世尊は設けられた座にお着きになり、着座されると足を洗われた。尊者バグもまた世尊を礼拝して、かたわらに坐した。かたわらに坐した尊者バグに、世尊はこのように仰せられた。
「比丘よ、身体は耐えられるか。暮らしは続けられるか。托鉢(piṇḍakena)に苦労はないか」と。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
na bhikkhūhi sampayojetabbaṁ. Na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṁ, na purato nisīditabbaṁ. Yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo. Tena ca so sāditabbo. Na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni;
〔比丘たちよ、出罪(abbhāna)に値しない比丘は、清浄な比丘(pakatatta)と共に行動してはならない。〕
比丘たちよ、出罪に値しない比丘は、清浄な比丘の前を歩いてはならず、その前に座してはならない。僧伽(saṅgha)における座の順序・臥具の順序・住房の順序において、清浄な比丘にそれを譲らなければならない。また清浄な比丘はそれを受け取るべきである。比丘たちよ、出罪に値しない比丘は、清浄な比丘を前の沙門(puresamaṇa)として、あるいは後の沙門(pacchāsamaṇa)として、〔共に〕諸々の家々を訪れてはならない。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Upaṭṭhānasālā nīcavatthukā hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye— iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne— iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti.
集会堂(upaṭṭhānasālā)の地盤が低く、水が浸み込む……「比丘たちよ、地盤を高くすることを許可する」と。
積み上げた土台が崩れる……「比丘たちよ、三種の土台を積むことを許可する――煉瓦の土台(iṭṭhakācaya)、石の土台(silācaya)、木の土台(dārucaya)の三つである」と。
登ろうとして難儀する……「比丘たちよ、三種の階段(sopāna)を許可する――煉瓦の階段(iṭṭhakāsopāna)、石の階段(silāsopāna)、木の階段(dārusopāna)の三つである」と。
登ろうとして転倒する……「比丘たちよ、手すり(ālambanabāha)を許可する」と。
智慧
vinaya
趣旨一致
中
“Kismiṁ vatthusmin”ti? “Adinnādāne”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ dutiyassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi. “Tatiyaṁ panāvuso upāli, pārājikaṁ kattha paññattan”ti? “Vesāliyaṁ, bhante”ti. “Kaṁ ārabbhā”ti? “Sambahule bhikkhū ārabbhā”ti. “Kismiṁ vatthusmin”ti? “Manussaviggahe”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ tatiyassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi.
「いかなる事柄(vatthusmin)についてでありますか」と。「不与取(adinnādāna)についてであります」と。
そこで尊者マハーカッサパは、尊者ウパーリに対して、第二の波羅夷(pārājika)の事柄(vatthu)をも問い、縁起(nidāna)をも問い、人(puggala)をも問い、制定(paññatti)をも問い、随制定(anupaññatti)をも問い、犯罪(āpatti)をも問い、不犯(anāpatti)をも問うた。
「されば友よ、ウパーリよ、第三の波羅夷はいずこにおいて制定されましたか」と。「ヴェーサーリー(Vesālī)においてであります、尊者よ」と。「誰に縁りてでありますか」と。「多くの比丘たちに縁りてであります」と。「いかなる事柄についてでありますか」と。「人身(manussaviggaha)についてであります」と。
そこで尊者マハーカッサパは、尊者ウパーリに対して、第三の波羅夷の事柄をも問い、縁起をも問い、人をも問い、制定をも問い、随制定をも問い、犯罪をも問い、不犯をも問うた。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti— Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso— Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso— Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti— Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā— Pañcakadasavāro niṭṭhito.
# 律蔵 大犍度 第二百三十九段
比丘たちよ、さらに他の五つの徳を具えた比丘には、独立して住することが許されない。すなわち、増上戒(adhisīla)において戒を犯すことなく、行儀(ājjhācāra)において行儀を失することなく、邪見(atidiṭṭhi)において見解を誤ることなく、多聞(bahussuta)にして、智慧(paññā)ある者であっても――なお次の条件を欠くならば独立して住することは許されない。すなわち、罪(āpatti)を知らず、無罪(anāpatti)を知らず、軽罪(lahuka āpatti)を知らず、重罪(garuka āpatti)を知らず、両部の波羅提木叉(pātimokkha)を経文に従い文句に従って、広く善く学ばず、善く分別せず、善く流暢に読誦できず、善く決択していない者である。
比丘たちよ、五つの徳を具えた比丘には、独立して住することが許される。すなわち、罪を知り、無罪を知り、軽罪を知り、重罪を知り、両部の波羅提木叉を経文に従い文句に従って、広く善く学び、善く分別し、善く流暢に読誦でき、善く決択している者である。
比丘たちよ、さらに他の五つの徳を具えた比丘には、独立して住することが許されない。すなわち、罪を知らず、無罪を知らず、軽罪を知らず、重罪を知らず、受戒後五年に満たない者である。
比丘たちよ、五つの徳を具えた比丘には、独立して住することが許される。すなわち、罪を知り、無罪を知り、軽罪を知り、重罪を知り、受戒後満五年あるいは五年を超えた者である。
――五箇十回の章、ここに終わる。
⚠ 出家者向けの文脈
経典データの出典: SuttaCentral(CC0ライセンス)