🔖 ブックマーク機能はLINEログインで利用できます
💬 AIブッダに相談
10,029
偈句数
9,999
日本語訳あり
9,982
パーリ原文
経典 19
テーマ 20
該当 1,279
すべて
智慧 4354
老い 931
苦しみ 772
正念 695
怒り 356
執着 350
死 350
業・因果 346
幸せ 337
自己 244
人間関係 243
家族 234
不安 168
仕事 165
渇愛 147
慈悲 115
無常 111
孤独 45
空 43
感謝 23
経典: vinaya
✕ クリア
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ karonti— adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 14. Appaṭikammeukkhepanīyakammakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti— ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ.
彼らは、その者が罪(āpatti)を認めないことを理由として、挙罪羯磨(ukkhepanīyakamma)を行う――法に違い、和合して……乃至……法に従い、分裂して……法に似て、分裂して……法に似て、和合して……乃至。羯磨(kamma)はなされるべきである。
第十四節 罪を悔いざる者への挙罪羯磨の論
さて、比丘たちよ、ここにある比丘が罪(āpatti)を犯しながら、その罪を懺悔(paṭikāra)することを欲しないとする。そこで、もし比丘たちにかくの如き思いが生じたならば――「友よ、この比丘は罪を犯しながら、その罪を懺悔することを欲しない。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Ayaṁ channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ karoti— asambhogaṁ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṁ— asambhogaṁ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi— suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ.
「この闡陀(チャンナ)比丘は、罪過(āpatti)を犯しながら、その罪過を懺悔(paṭikamma)することを欲せず。僧伽(saṅgha)は、闡陀比丘の罪過を懺悔せざることに対し、挙罪羯磨(ukkhepanīyakamma)を行ずべし――僧伽との不共住(asambhoga)を。
尊き方々よ、闡陀比丘が罪過を懺悔せざることに対し、僧伽との不共住という挙罪羯磨を行ずることを認める者は、黙していよ。認めぬ者は、発言すべし。
再びこの事を申す……乃至……三たびこの事を申す――
聞きたまえ、尊き方々よ、僧伽よ。この闡陀比丘は、罪過を犯しながら、その罪過を懺悔することを欲せず。」
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti; So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti.
ある罪過(āpatti)については知り、ある罪過については知らない。知っている罪過はこれを隠蔽し、知らない罪過はこれを隠蔽しない。その比丘(bhikkhu)が還俗し、再び具足戒(upasampadā)を受けたとき、かつて知りつつ隠蔽した罪過を、後に知ってこれを隠蔽しない場合、その比丘は根本に立ち戻らせられるべきである。隠蔽した罪過の日数に応じて、最初の罪過と合算した別住(parivāsa)が与えられるべきである。
さて比丘たちよ、ここに別住を行じている比丘が、その期間の途中で複数の僧残(saṅghādisesa)の罪過を犯すことがある。ある罪過については知り、ある罪過については知らない。知っている罪過はこれを隠蔽し、知らない罪過はこれを隠蔽しない。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
na ekaccassa parikammaṁ kātabbaṁ, na ekaccena parikammaṁ kārāpetabbaṁ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo; na upajjhāyaṁ anāpucchā gāmo pavisitabbo; na susānaṁ gantabbaṁ; na disā pakkamitabbā. Sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Upajjhāyavattaṁ niṭṭhitaṁ.
〔一方のために〕奉仕(パリカンマ)をなすべからず、〔一方をして〕奉仕をなさしむべからず。〔一方のために〕給仕(ヴェッヤーヴァッチャ)をなすべからず、〔一方をして〕給仕をなさしむべからず。〔一方の〕後侍沙門(パッチャーサマナ)となるべからず、〔一方を〕後侍沙門として迎うべからず。〔一方のために〕托鉢食(ピンダパータ)を取り出すべからず、〔一方をして〕托鉢食を取り出さしむべからず。和尚(ウパッジャーヤ)に告げずして村に入るべからず。墓地(スサーナ)に赴くべからず。他の方角へ立ち去るべからず。もし和尚が病に臥すときは、命のある限りこれに侍奉すべし。その回復を待ち望むべし。」
和尚への作法(ウパッジャーヤヴァッタ)、これにて終わる。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṁ ahosi, kattha cāyaṁ bhikkhu ahosi, kiñca tvaṁ karosi, kiñcāyaṁ bhikkhu karotī’ti? ‘na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca sutena pavāraṇaṁ ṭhapemī’ti, so evamassa vacanīyo— ‘yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te sutaṁ, kinti te sutaṁ, kadā te sutaṁ, kattha te sutaṁ, pārājikaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, thullaccayaṁ …pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, bhikkhussa sutaṁ, bhikkhuniyā sutaṁ, sikkhamānāya sutaṁ, sāmaṇerassa sutaṁ, sāmaṇeriyā sutaṁ, upāsakassa sutaṁ, upāsikāya sutaṁ, rājūnaṁ sutaṁ, rājamahāmattānaṁ sutaṁ, titthiyānaṁ sutaṁ, titthiyasāvakānaṁ sutan’ti? So ce evaṁ vadeyya—‘na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapemī’ti, so evamassa vacanīyo— ‘yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi,
〔波羅提舎尼(pāṭidesanīya)……突吉羅(dukkaṭa)……悪説(dubbhāsita)を犯せるを見たとすれば、そのとき汝はいずこにあり、またこの比丘はいずこにあり、汝は何をなし、またこの比丘は何をなしておったのか〕と。
〔友よ、われはこの比丘を見たことによって自恣(pavāraṇā)を遮するのではなく、聞いたことによって自恣を遮するのである〕
と彼が言うならば、彼にはこのように言うべきである――
「友よ、汝がこの比丘について聞いたことによって自恣を遮するというならば、何を聞いたのか、いかなることを聞いたのか、いつ聞いたのか、どこで聞いたのか。波羅夷(pārājika)を犯したと聞いたのか、僧伽婆尸沙(saṅghādisesa)を犯したと聞いたのか、偷蘭遮(thullaccaya)を……波逸提(pācittiya)を……波羅提舎尼(pāṭidesanīya)を……突吉羅(dukkaṭa)を……悪説(dubbhāsita)を犯したと聞いたのか。比丘から聞いたのか、比丘尼(bhikkhunī)から聞いたのか、式叉摩那(sikkhamānā)から聞いたのか、沙弥(sāmaṇera)から聞いたのか、沙弥尼(sāmaṇerī)から聞いたのか、優婆塞(upāsaka)から聞いたのか、優婆夷(upāsikā)から聞いたのか、王たちから聞いたのか、王の大臣たちから聞いたのか、外道(titthiya)たちから聞いたのか、外道の弟子たちから聞いたのか」と。
もし彼がこのように言うならば――
〔友よ、われはこの比丘を聞いたことによって自恣を遮するのではなく、疑念(parisaṅkā)によって自恣を遮するのである〕
と。そのときは彼にこのように言うべきである――
「友よ、汝がこの比丘について疑念によって自恣を遮するというならば、何を疑うのか、いかなることを疑うのか、いつ疑ったのか、どこで疑ったのか。波羅夷を犯したかと疑うのか、僧伽婆尸沙を犯したか
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa evaṁ hoti—“yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kathinaṁ, idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa evaṁ hoti—“yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kathinaṁ, idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan”ti.
カティナ(功徳衣)が施与されたある比丘が、衣(こころ)を求めて「受け取りに行こう」と思い、〔住処を〕出発した。彼は界外(けいがい)に出たところで、「あの住処ではカティナがすでに撤収されたと聞く」という話を耳にした。そこで彼はこのように思った。「あの住処においてカティナが撤収されたのであれば、ここでこの衣への期待を果たすことにしよう」と。彼はその衣への期待を果たした。期待をもって得たならば〔カティナの功徳は残り〕、期待なくして得ないならば〔功徳は残らない〕。さらに彼はこのように思った。「ここでこの衣を仕立てよう、受け取りには行くまい」と。彼はその衣を仕立てた。この比丘にとってカティナの撤収は、〔仕立ての〕完成をもって終わる。
カティナが施与されたある比丘が、衣を求めて「受け取りに行こう」と思い、〔住処を〕出発した。彼は界外に出たところで、「あの住処ではカティナがすでに撤収されたと聞く」という話を耳にした。そこで彼はこのように思った。「あの住処においてカティナが撤収されたのであれば、ここでこの衣への期待を果たすことにしよう」と。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Handassa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karonti— adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti— ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karonti— adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā …
「さあ、この者に対し、罪過(āpatti)を懺悔せざるに対する挙罪羯磨(ukkhepanīyakamma)を行おう」と。かれらは、その者に対し、罪過を懺悔せざるに対する挙罪羯磨を行う――法に背き、不和合のままに(adhammena vaggā)。
その者は、その住処(āvāsa)を去り、別の住処へと赴く。そこにおいても、比丘たちにかくのごとき思いが生ずる。「この比丘は、僧伽(saṅgha)によって、罪過を懺悔せざるに対する挙罪羯磨を、法に背き不和合のままに行ぜられた者である。さあ、われらもまた、この者に対し、罪過を懺悔せざるに対する挙罪羯磨を行おう」と。かれらは、その者に対し、罪過を懺悔せざるに対する挙罪羯磨を行う――法に背き、和合して(adhammena samaggā)……乃至……法に従い、不和合のままに(dhammena vaggā)……
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ karoti— asambhogaṁ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṁ— asambhogaṁ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ— asambhogaṁ saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Āvāsaparamparañca, bhikkhave, saṁsatha— ‘channo bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato—
僧伽(サンガ)は、チャンナ比丘が罪(āpatti)を悔過(かいか)しないことに対して、僧伽との不共住(asambhoga)を内容とする挙罪羯磨(ukkhepanīyakamma)を行う。
チャンナ比丘が罪を悔過しないことに対して、僧伽との不共住を内容とする挙罪羯磨を行うことを認める長老は黙していられよ。認めない者は発言せよ。
僧伽はチャンナ比丘に対し、罪を悔過しないことを理由として、僧伽との不共住を内容とする挙罪羯磨を行った。これは僧伽の意に適えるがゆえに、衆は黙せり。われはかくのごとくこれを保持する。
「比丘たちよ、次の住処(āvāsa)へと次々に伝え知らしめよ――チャンナ比丘は、罪を悔過しないことにより、僧伽によって挙罪羯磨に処せられたり」と。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.
彼が還俗し、再び具足戒を受けた場合、以前に知りながら隠していた罪過(āpatti)を、後に知りながら隠さないならば、また以前に知らずして隠さなかった罪過を、後に知りながら隠すならば、その比丘(bhikkhu)は根本(mūla)に引き戻されるべきである。そして、隠した罪過に応じて、最初の罪過に合算した別住(parivāsa)が与えられるべきである。
さて、比丘たちよ、ここに別住を行じている比丘が、その途中において多くの僧残(saṅghādisesa)の罪過を犯す場合がある。ある罪過は知り、ある罪過は知らない。知っている罪過はこれを隠し、知らない罪過はこれを隠さない。彼が還俗し、再び具足戒を受けた場合、以前に知りながら隠していた罪過を、後においても知りながら隠し続け、以前に知らずして隠さなかった罪過を、後に知ってもなお隠さないならば——。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tvaṁ, āvuso vaḍḍha, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ tvaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsesi. Yato ca kho tvaṁ, āvuso vaḍḍha, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuḍḍhihesā, āvuso vaḍḍha, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “tena hi, bhikkhave, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṁ ukkujjatu, sambhogaṁ saṅghena karotu. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto ukkujjitabbo— na bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, na bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, na bhikkhū akkosati paribhāsati, na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, na buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, na dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, na saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. Evañca pana, bhikkhave, ukkujjitabbo. Tena, bhikkhave, vaḍḍhena licchavinā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—
「尊師よ、世尊はどうかこの私の過ちを過ちとして受け取り、将来の律儀のためにお許しくださいますように」と。
「ヴァッダよ、汝は確かに過ちを犯した。愚者のごとく、迷える者のごとく、善ならざる者のごとく振る舞い、根拠なき戒の破壊(sīlavipattiṁ)をもってダッバ・マッラプッタを誹謗したのである。しかしヴァッダよ、汝が過ちを過ちとして見て、法にかなった形でその過ちを正すならば、われわれはそれを受け取ろう。ヴァッダよ、これこそが聖者の律(ariyassa vinaye)における成長というものである。すなわち、過ちを過ちとして見て、法にかなった形でこれを正し、将来の律儀(saṁvara)へと至ることである」と。
そこで世尊は比丘たちに告げられた。
「それゆえ比丘たちよ、僧伽はリッチャヴィ族のヴァッダの鉢を伏せの状態から起こし、僧伽との共用を認めるべきである。比丘たちよ、八つの徳を具えた在家信者(upāsaka)の鉢は起こされるべきである。すなわち、比丘たちの利得を損ねようと動き回らないこと、比丘たちの不利益のために動き回らないこと、比丘たちの住処を奪おうと動き回らないこと、比丘たちを罵倒し侮辱しないこと、比丘たちを比丘たちの間で分裂させないこと、仏の誹謗を口にしないこと、法の誹謗を口にしないこと、僧伽の誹謗を口にしないこと。比丘たちよ、次のようにして鉢は起こされるべきである。すなわち比丘たちよ、リッチャヴィ族のヴァッダは僧伽のもとに赴き、上衣(uttarāsaṅga)を片肌に掛け、比丘たちの足に礼拝し、蹲踞(ukkuṭika)の姿勢で座し、合掌を捧げて、次のように言うべきである。——
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,初手で出すと冷たく見える,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti … paṇḍako paṭijānāti … theyyasaṁvāsako paṭijānāti … titthiyapakkantako paṭijānāti … tiracchānagato paṭijānāti … mātughātako paṭijānāti … pitughātako paṭijānāti … arahantaghātako paṭijānāti … bhikkhunidūsako paṭijānāti …
罪過(āpatti)を懺悔せざるがゆえに擯出(ukkhitta)されたる者として自ら名乗る者……邪見(pāpikā diṭṭhi)を捨てざるがゆえに擯出されたる者として自ら名乗る者……黄門(paṇḍaka)として自ら名乗る者……盗住者(theyyasaṁvāsaka)として自ら名乗る者……外道に去れる者(titthiyapakkantaka)として自ら名乗る者……畜生(tiracchānagata)として自ら名乗る者……母を殺せる者(mātughātaka)として自ら名乗る者……父を殺せる者(pitughātaka)として自ら名乗る者……阿羅漢(arahant)を殺せる者として自ら名乗る者……比丘尼(bhikkhunī)を汚せる者(dūsaka)として自ら名乗る者……
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā parisaṅkasi, sikkhamānāya sutvā parisaṅkasi, sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi, sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi, upāsakassa sutvā parisaṅkasi, upāsikāya sutvā parisaṅkasi, rājūnaṁ sutvā parisaṅkasi, rājamahāmattānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyasāvakānaṁ sutvā parisaṅkasī’ti? ‘na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca ahampi na jānāmi kena panāhaṁ imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapemī’ti. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu anuyogena viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ cittaṁ na ārādheti, ananuvādo cudito bhikkhūti alaṁvacanāya. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu anuyogena viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ cittaṁ ārādheti, sānuvādo cudito bhikkhūti alaṁvacanāya. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena pārājikena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, saṅghādisesaṁ āropetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, codako, bhikkhu amūlakena thullaccayena … pācittiyena … pāṭidesanīyena … dukkaṭena …
「比丘(びく)の言葉を聞いて疑念を抱いたのか、比丘尼(びくに)の言葉を聞いて疑念を抱いたのか、式叉摩那(しきしゃまな)の言葉を聞いて疑念を抱いたのか、沙弥(しゃみ)の言葉を聞いて疑念を抱いたのか、沙弥尼(しゃみに)の言葉を聞いて疑念を抱いたのか、優婆塞(うばそく)の言葉を聞いて疑念を抱いたのか、優婆夷(うばい)の言葉を聞いて疑念を抱いたのか、王たちの言葉を聞いて疑念を抱いたのか、王の大臣たちの言葉を聞いて疑念を抱いたのか、外道(げどう)の言葉を聞いて疑念を抱いたのか、外道の弟子たちの言葉を聞いて疑念を抱いたのか」と。
〔これに対して〕「友よ、わたしはこの比丘の自恣(じし・pavāraṇā)を、疑念のゆえに停止するのではない。ただ、いかなる理由によってこの比丘の自恣を停止すべきかを、わたし自身も知らないのである」と〔答えるならば〕。
比丘たちよ、もし告発者たる比丘が、問い糺(ただ)すことによって、智慧ある同梵行者(どうぼんぎょうしゃ)たちの心を満足させることができないならば、「告発された比丘には咎なし」と言うに足りる。比丘たちよ、もし告発者たる比丘が、問い糺すことによって、智慧ある同梵行者たちの心を満足させることができるならば、「告発された比丘には咎あり」と言うに足りる。
比丘たちよ、もし告発者たる比丘が、根拠なき波羅夷(はらい・pārājika)をもって〔他の比丘を〕誹謗したと認めるならば、〔僧伽(さんが)は〕僧残(そうざん・saṅghādisesa)の罪を挙げて、僧伽によって自恣を行わしむべきである。比丘たちよ、もし告発者たる比丘が、根拠なき僧残をもって〔他の比丘を〕誹謗したと認めるならば、〔僧伽は〕法にしたがって処置を行わ
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa evaṁ hoti—“yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kathinaṁ, idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.
その比丘は、その衣の望みをひたすら待ち求める。望みによりて得ることあり、望みなければ得ることなし。かくして彼の心にかく思う——「われはこの衣を仕立てることもなく、また受領することもあるまい」と。この比丘にとって、カティナ(功徳衣)の撤収(kathinuddhāra)は、決断の時をもって終わる。
カティナを張り受けた比丘が、「受領しよう」と思いて、衣の望みを抱きつつ〔住処を〕出発する。その比丘が結界(sīmā)の外に至りたる時、「かの住処にてカティナはすでに撤収されたり」との報を耳にする。かくして彼の心にかく思う——「かの住処においてカティナがすでに撤収されたるならば、われはここにてこの衣の望みを待ち求めよう」と。
かくしてその比丘は、その衣の望みをひたすら待ち求める。望みによりて得ることあり、望みなければ得ることなし。かくして彼の心にかく思う——「われはここにてこの衣を仕立てよう、受領することなく」と。その比丘は衣を仕立てる。しかるに、その仕立てられつつある衣が失われてしまう。この比丘にとって、カティナの撤収は、〔衣の〕滅失の時をもって終わる。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 15. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti— ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. Handassa mayaṁ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karonti— adhammena vaggā.
法に似て非なるもの(dhammapatirūpaka)によって分裂し……法に似て非なるものによって和合し……〔中略〕。羯磨(kamma)を行うべきである。
一五 邪見を捨てざる者に対する挙罪羯磨について
比丘たちよ、ここにある比丘が、悪しき見解(pāpikā diṭṭhi)を捨て去ることを欲しないとする。そこで諸々の比丘たちに、かくのごとき思いが起こる。
「友よ、この比丘は悪しき見解を捨て去ることを欲しない。さあ、我らはこの者に対し、悪しき見解を捨て去らぬことを理由として、挙罪羯磨(ukkhepanīyakamma)を行おうではないか」と。
かくして彼らは、その者の悪しき見解を捨て去らぬことに対して、挙罪羯磨を行う——すなわち、法に背いて(adhamma)、分裂して(vaggā)。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
asambhogaṁ saṅghenā’ti. 6.1. Adhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchā kataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti— Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, desitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, asāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti …pe… asammukhā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭipucchā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭiññāya kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe…
――僧伽との共住停止(asambhogaṁ saṅghena)について――
比丘たちよ、三つの要素を具えたならば、罪過に対して懺悔(paṭikamma)を行わぬ者への挙罪羯磨(ukkhepanīyakamma)は、非法の羯磨(adhammakamma)であり、非律の羯磨(avinayakamma)であり、よく鎮静されざる羯磨となる。
すなわち、現前(sammukhā)においてなされざること、問いを発することなくしてなされたこと、承認を得ることなくしてなされたこと――これらがその三つである。
また比丘たちよ、さらに他の三つの要素を具えたならば、罪過に対して懺悔を行わぬ者への挙罪羯磨もまた、非法の羯磨であり、非律の羯磨であり、よく鎮静されざる羯磨となる。
すなわち、罪過のないところにおいてなされたこと、懺悔によって消えることのない罪過(adesanāgāminī āpatti)についてなされたこと、すでに懺悔された罪過についてなされたこと――〔乃至〕、訴えることなくしてなされたこと、問い糺すことなくしてなされたこと、罪科を確定することなくしてなされたこと――〔乃至〕、現前においてなされざること、非法によってなされたこと、分裂せる衆(vagga)によってなされたこと――〔乃至〕、問いを発することなくしてなされたこと、非法によってなされたこと、分裂せる衆によってなされたこと――〔乃至〕、承認を得ることなくしてなされたこと、非法によってなされたこと、分裂せる衆によってなされたこと――〔乃至〕。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい
智慧
vinaya
趣旨一致
中
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti; So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati.
その比丘(びく)は根本(こんぽん)に引き戻されなければならない。彼の罪過(ざいか)のうち、覆い隠されていたものに応じて、先の罪過(āpatti)と合算した別住(パリワーサ)が与えられなければならない。
さて、比丘たちよ、ここに別住を行じている比丘が、その途中において多くの僧残(サンガーディセーサ)の罪過を犯したとする。ある罪過は知っており、ある罪過は知らない。知っている罪過は覆い隠し、知らない罪過は覆い隠さない。その者が還俗(げんぞく)ののち、再び具足戒(グソクカイ)を受けた場合、かつて知りながら覆い隠していた罪過を、後になって知り、そして覆い隠す。その比丘は根本に引き戻されなければならない。彼の罪過のうち、覆い隠されていたものに応じて、先の罪過と合算した別住(サモダーナ・パリワーサ)が与えられなければならない。
さて、比丘たちよ、ここに別住を行じている比丘が、その途中において多くの僧残の罪過を犯したとする。ある罪過は記憶しており、ある罪過は記憶していない。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
‘saṅghena me, bhante, patto nikkujjito, asambhogomhi saṅghena. Sohaṁ, bhante, sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, saṅghaṁ pattukkujjanaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena. So sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, saṅghaṁ pattukkujjanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṁ ukkujjeyya, sambhogaṁ saṅghena kareyya. Esā ñatti.
「大徳よ、僧伽(サンガ)によって私の鉢(パッタ)は伏せられ、私は僧伽との共住(サンボーガ)を絶たれております。しかるに大徳よ、私はいま正しく行い、毛を伏せ、出離の道を歩んでおります。願わくば僧伽に対し、鉢を起こしていただくよう請い奉ります」と。
再び第二に請うべきである。さらに第三に請うべきである。
然して弁才ある有能な比丘によって、僧伽に告白(ñatti)がなされるべきである。
「大徳よ、僧伽よ、聴いてください。僧伽によって、ヴァッダ・リッチャヴィーの鉢は伏せられ、彼は僧伽との共住を絶たれておりました。しかるに彼はいま正しく行い、毛を伏せ、出離の道を歩み、僧伽に対して鉢を起こしていただくよう請い求めております。もし僧伽にとって時宜が至れば、僧伽はヴァッダ・リッチャヴィーの鉢を起こし、僧伽との共住をなさしめるべきであります。これが告白(ñatti)であります。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
dubbhāsitena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, cudito bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpannoti paṭijānāti, nāsetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, cudito bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti paṭijānāti, saṅghādisesaṁ āropetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, cudito bhikkhu thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. 23. Thullaccayavatthukādi Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṁ ajjhāpanno hoti.
悪語(dubbhāsita)によって訴えられたと認めるならば、法に従って処罰を行ない、僧伽(saṅgha)によって自恣(pavāraṇā)を行なわしめるべきである。
比丘たちよ、もし訴えられた比丘が「波羅夷(pārājika)を犯した」と認めるならば、〔その比丘を〕僧団より追放したうえで、僧伽によって自恣を行なうべきである。比丘たちよ、もし訴えられた比丘が「僧伽婆尸沙(saṅghādisesa)を犯した」と認めるならば、僧伽婆尸沙の罪科を確定したうえで、僧伽によって自恣を行なうべきである。比丘たちよ、もし訴えられた比丘が「偸蘭遮(thullaccaya)を犯した」と認めるならば……「波逸提(pācittiya)を犯した」と認めるならば……「波羅提提舎尼(pāṭidesanīya)を犯した」と認めるならば……「突吉羅(dukkaṭa)を犯した」と認めるならば……「悪語(dubbhāsita)を犯した」と認めるならば、法に従って処罰を行ない、僧伽によって自恣を行なわしめるべきである。
第二十三節 偸蘭遮の事例等
さて比丘たちよ、ここにある比丘が、自恣の当日に偸蘭遮(thullaccaya)を犯している場合がある。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa evaṁ hoti—“yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kathinaṁ, idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. So taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti.
カティナ(功徳衣)を成就した比丘が、衣への期待をいだいて「衣を受け取るために戻ろう」と思い、出発する。彼は界外に出てから「あの住処においてカティナはすでに撤収されたとのことだ」と聞く。そこで彼はこのように思う。「あの住処においてカティナが撤収されたのであれば、ここでこの衣への期待をそのまま保ち続けよう。戻ることはしない」と。彼はその衣への期待を保ち続ける。そしてその衣への期待は断ち切られる。その比丘のカティナの撤収は、期待の断絶による撤収(āsāvacchedika kathinuddhāra)である。
カティナを成就した比丘が、衣への期待をいだいて「衣を受け取るために戻ろう」と思い、出発する。彼は界外に出てから、その衣への期待を保ち続ける。期待によって衣を得、期待のないところでは得ない。彼はその衣を仕立てる。衣を仕立て終えてから「あの住処においてカティナはすでに撤収されたとのことだ」と聞く。その比丘のカティナの撤収は、聞知による撤収(savanantika kathinuddhāra)である。
カティナを成就した比丘が、衣への期待をいだいて「衣を受け取るために戻ろう」と思い、出発する。
⚠ 出家者向けの文脈
智慧
vinaya
趣旨一致
中
So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti— ‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karonti— adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ.
彼はその住処を離れ、別の住処へと赴く。そこにおいても、比丘たちにかくのごとき思いが起こる——「友よ、この比丘は、僧伽(サンガ)によって、邪見(パーピカー・ディッティ)を捨てないことを理由に、挙罪羯磨(ウッケーパニーヤカンマ)を非法によって和合して課せられた者である。さあ、我々もまた彼に対して、邪見を捨てないことを理由に、挙罪羯磨を課すとしよう」と。彼らは彼に対して、邪見を捨てないことを理由に、挙罪羯磨を課す——非法にして和合して……(乃至)……法にして不和合して……法に似て不和合して……法に似て和合して……(乃至)。〔これらについて〕輪(チャッカ)を作すべし。
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
経典データの出典: SuttaCentral(CC0ライセンス)