🔖 ブックマーク機能はLINEログインで利用できます 💬 AIブッダに相談
10,029
偈句数
9,999
日本語訳あり
9,982
パーリ原文
経典 19
テーマ 20
該当 1,279
すべて 智慧 4354 老い 931 苦しみ 772 正念 695 怒り 356 執着 350 350 業・因果 346 幸せ 337 自己 244 人間関係 243 家族 234 不安 168 仕事 165 渇愛 147 慈悲 115 無常 111 孤独 45 43 感謝 23
経典: vinaya ✕ クリア
智慧 vinaya 趣旨一致
“saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “Tena hi, bhikkhave, gamikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā gamikehi bhikkhūhi sammā vattitabbaṁ. Gamikena, bhikkhave, bhikkhunā dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ paṭisāmetvā dvāravātapānaṁ thaketvā senāsanaṁ āpucchā pakkamitabbaṁ. Sace bhikkhu na hoti, sāmaṇero āpucchitabbo. Sace sāmaṇero na hoti, ārāmiko āpucchitabbo. Sace ārāmiko na hoti, upāsako āpucchitabbo. Sace na hoti bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā upāsako vā, catūsu pāsāṇesu mañcaṁ paññapetvā mañce mañcaṁ āropetvā pīṭhe pīṭhaṁ āropetvā senāsanaṁ upari puñjaṁ karitvā dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ paṭisāmetvā dvāravātapānaṁ thaketvā pakkamitabbaṁ.
「比丘たちよ、まことに……」「世尊よ、まことに……」と〔答えたとき〕、〔世尊は彼を〕呵責し……法に適った話をなされた後、比丘たちに告げられた—— 「されば比丘たちよ、旅立つ比丘たち(gamikā bhikkhū)の行儀(vatta)を制定しよう。旅立つ比丘たちが、いかに正しく振る舞うべきかを。 比丘たちよ、旅立つ比丘は、木製の什器(dārubhaṇḍa)と土器(mattikābhaṇḍa)を収め、戸と窓を閉ざし、住処(senāsana)を〔管理する〕比丘に暇乞いをしてから出発すべきである。もし比丘がいない場合は、沙弥(sāmaṇera)に暇乞いをすべきである。もし沙弥もいない場合は、寺男(ārāmika)に暇乞いをすべきである。もし寺男もいない場合は、在家信者(upāsaka)に暇乞いをすべきである。 もし比丘も、沙弥も、寺男も、在家信者も誰一人いない場合には、四つの石の上に牀(mañca)を据え、牀の上に牀を重ね、椅子(pīṭha)の上に椅子を重ね、住処の調度を高く積み上げ、木製の什器と土器を収め、戸と窓を閉ざして出発すべきである。」
副テーマ: teaching
導線タグ: 上司,転職,失恋,別れ
⚠ 出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnadasavasso hoti— Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— Upasampādetabbapañcakasoḷasavāro niṭṭhito. 24. Upasampādetabbachakka “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, ūnadasavasso hoti— Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.
罪(āpatti)を知らず、罪ならざるものを知らず、軽罪(lahuka āpatti)を知らず、重罪(garuka āpatti)を知らず、かつ法臘(vassa)十年に満たざる者——比丘たちよ、かかる五つの徳目を具えたる比丘によっては、具足戒(upasampadā)を授けてはならず、依止(nissaya)を与えてはならず、沙弥(sāmaṇera)を侍らせてはならない。 罪を知り、罪ならざるものを知り、軽罪を知り、重罪を知り、かつ法臘十年以上の者——〔かかる五つの徳目を具えたる比丘によっては、具足戒を授けることができ、依止を与えることができ、沙弥を侍らせることができる。〕 「具足戒を授けうる者の五支、十六回」、終わる。 比丘たちよ、六つの徳目を具えたる比丘によっては、具足戒を授けてはならず、依止を与えてはならず、沙弥を侍らせてはならない。無学(asekkha)の戒蘊(sīlakkhandha)を具えず、無学の定蘊(samādhikkhandha)を具えず、無学の慧蘊(paññākkhandha)を具えず、無学の解脱蘊(vimuttikkhandha)を具えず、無学の解脱知見蘊(vimuttiñāṇadassanakkhandha)を具えず、かつ法臘十年に満たざる者——比丘たちよ、かかる六つの徳目を具えたる比丘によっては、具足戒を授けてはならず、依止を与えてはならず、沙弥を侍らせてはならない。 無学の戒蘊を具え、無学の定蘊を具え、無学の慧蘊を具え、無学の解脱蘊を具え、無学の解脱知見蘊を具え、かつ法臘十年以上の者——〔かかる六つの徳目を具えたる比丘によっては、具足戒を授けることができ、依止を与えることができ、沙弥を侍らせることができる。〕 比丘たちよ、さらに他の六つの徳目を具えたる比丘によっても、具足戒を授けてはならず、依止を与えてはならず、沙弥を侍らせてはならない。
副テーマ: wisdom,self,work
導線タグ: 資格,経験不足,指導者の条件,成長,責任,自己評価,修行
⚠ 出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṁ nāma nigamo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; pacchimāya disāya thūṇaṁ nāma brāhmaṇagāmo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; uttarāya disāya usīraddhajo nāma pabbato, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhanaṁ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, nahānagarukā manussā udakasuddhikā. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu dhuvanahānaṁ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū; Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ.
南の方角にはセータカンニカ(Setakaṇṇika)という名の町があり、そこより先は辺境の地方であって、中間地帯の外側にあたる。西の方角にはトゥーナ(Thūṇa)という名のバラモンの村があり、そこより先は辺境の地方であって、中間地帯の外側にあたる。北の方角にはウシーラッダジャ(Usīraddhaja)という名の山があり、そこより先は辺境の地方であって、中間地帯の外側にあたる。 比丘たちよ、アヴァンティ・南路(Avantidakkhiṇāpatha)においては、大地は黒く荒れており、牛の蹄によって踏み荒らされている。それゆえ、比丘たちよ、すべての辺境の地方においては、幾重にも重ねた草鞋(guṇaṅguṇūpāhana)を用いることを許可する。 比丘たちよ、アヴァンティ・南路の人々は入浴を好み、水をもって身を清めることを尊ぶ。それゆえ、比丘たちよ、すべての辺境の地方においては、常に沐浴すること(dhuvanahāna)を許可する。 比丘たちよ、アヴァンティ・南路では、羊の皮・山羊の皮・鹿の皮が敷物(attharaṇa)として用いられている。比丘たちよ、あたかも中間地帯においてエラグー草・クジャクの羽・猫の毛・葦草が〔敷物として用いられる〕ごとくである。それゆえ、比丘たちよ、すべての辺境の地方においては、羊の皮・山羊の皮・鹿の皮を敷物として用いることを許可する。
副テーマ: wisdom,mindfulness
導線タグ: ルール適用,柔軟性,状況に応じた判断,地域差,例外対応,規則と現実,適応
智慧 vinaya 趣旨一致
Attanā na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; ūnadasavasso hoti— Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, ūnadasavasso hoti— Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.
自らは無学(asekkha)の戒蘊(sīlakkhandha)を具えておらず、他者を無学の戒蘊へと導くこともできず、自らは無学の解脱知見蘊(vimuttiñāṇadassanakkhandha)を具えておらず、他者を無学の解脱知見蘊へと導くこともできず、しかも受戒より十年未満である——比丘たちよ、これら六つの要素を具えた比丘は、具足戒(upasampadā)を授けてはならず、依止(nissaya)を与えてはならず、沙弥(sāmaṇera)を侍者として置いてはならない。 自らは無学の戒蘊を具え、他者を無学の戒蘊へと導くことができ、自らは無学の定蘊(samādhikkhandha)を具え、他者を無学の定蘊へと導くことができ、自らは無学の解脱知見蘊を具え、他者を無学の解脱知見蘊へと導くことができ、しかも受戒より十年以上、あるいは十年を超えている—— 比丘たちよ、またさらに別の六つの要素を具えた比丘も、具足戒を授けてはならず、依止を与えてはならず、沙弥を侍者として置いてはならない。すなわち、信(saddhā)なく、慚(hirī)なく、愧(ottappa)なく、懈怠(kusīta)にして、念(sati)を失い、受戒より十年未満である——比丘たちよ、これら六つの要素を具えた比丘は、具足戒を授けることができ、依止を与えることができ、沙弥を侍者として置くことができる。
副テーマ: wisdom,mindfulness,work,self
導線タグ: 指導者の資質,メンター選び,信頼できる人,成長のサポート,リーダーシップ,精神的成熟,信仰心
⚠ 出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā— ‘sakkomi ajjeva gantun’ti. Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā— ‘sakkomi ajjeva gantun’ti. 38. Vajjanīyapuggalasandassana Na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Na sikkhamānāya …pe…
比丘のいる住処(āvāsa)であれ、比丘のいない住処であれ、そこに同一戒境(samānasaṁvāsa)の比丘たちがいるならば、「今日中に行くことができる」と知ったならば、行かなければならない。比丘たちよ、その日の布薩(uposatha)に際しては、比丘のいる住処からであれ、比丘のいない住処からであれ、行くべきである。比丘のいる住処……(中略)……比丘のいない住処……(中略)……比丘のいる住処であれ、比丘のいない住処であれ、そこに同一戒境の比丘たちがいるならば、「今日中に行くことができる」と知ったならば、行かなければならない。 第三十八 忌避すべき人物の開示 比丘たちよ、比丘尼(bhikkhunī)が座した衆(parisā)の前において、波羅提木叉(pātimokkha)を誦出(uddisati)してはならない。誦出した者は、突吉羅(dukkaṭa)の罪を犯す。式叉摩那(sikkhamānā)に対しても……(中略)……
副テーマ: wisdom,relationship
導線タグ: 規律,戒律,共同生活,役割の違い,境界線,組織のルール,人間関係
⚠ 出家者向けの文脈,初学者には難しい
智慧 vinaya 趣旨一致
Idha pana, bhikkhave, manussā nissīmagatānaṁ bhikkhūnaṁ cīvaraṁ denti— ‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa demā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, sādituṁ, na tāva taṁ gaṇanūpagaṁ yāva na hatthaṁ gacchatī”ti. Cammakkhandhako pañcamo. Tassuddānaṁ Rājā ca māgadho soṇo, asītisahassissaro; Sāgato gijjhakūṭasmiṁ, bahuṁ dasseti uttariṁ. Pabbajjāraddhabhijjiṁsu,
「比丘たちよ、ここに人々が、界外(シーマ外)に赴いた比丘たちに衣(チーヴァラ)を施そうとして、『この衣をかくかくの名の者に与えよ』と言うことがある。比丘たちよ、わたしはこれを受納することを許す。ただし、その衣が手に渡るまでは、いまだ数に加えられないものとする。」 ――皮革犍度(チャンマカンダカ)第五 了 その摂頌(ウッダーナ)はかくのごとし――  マガダの王あり、ソーナあり、  八万の衆を統べる者もあり。  サーガタはギッジャクータの峰に在りて、  多くの〔法を〕示し、さらに勝れたるを示す。  出家を発端として〔事どもは〕破れ始まり、
副テーマ: wisdom,karma,mindfulness,self
導線タグ: 修行,精進,超人的な力,出家,戒律,布施,功徳
⚠ 出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
paṭiññāya ca kāraṇā. Sati amūḷhapāpikā, tajjanīniyassena ca; Pabbājanīya paṭisāro, ukkhepaparivāsa ca. Mūlā mānattaabbhānā, tatheva upasampadā; Aññaṁ kareyya aññassa, soḷasete adhammikā. Taṁ taṁ kareyya taṁ tassa,
自白に基づく処罰、 正念(さとり)ある者への罪の遮止、 呵責(かしゃく)・依止(えじ)によるもの、 追放(ついほう)・別住(べつじゅう)の処置、 本日(ほんにち)付与と満行(まんぎょう)の許可、 さらに具足戒(ぐそくかい)の授与も同じく。 他の者のためになすべきことを 別の者になしたるとき―― これら十六は非法(ひほう)となる。 それぞれのことは、それぞれの者に対してなすべし、
副テーマ: wisdom,karma
導線タグ: 規律,手続き,正当性,秩序,戒律,判断,公正
智慧 vinaya 趣旨一致
uposathaṁ, pavāraṇaṁ, vassikasāṭikaṁ, oṇojanaṁ, bhattaṁ. Tena hi, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā mūlāyapaṭikassanārahehi bhikkhūhi vattitabbaṁ. Na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena mūlāyapaṭikassanāraho kato hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā.
布薩(うぽさた)、自恣(ぱわーらなー)、雨安居衣(わっさかさーてぃか)、施与(おーのーじゃな)、食事(ばった)について〔かようなことは許されない〕。されば、比丘たちよ、根本に引き戻されるべき比丘たちの守るべき規則(ヴァッタ)を、われは制定するであろう。根本に引き戻されるべき比丘たちがいかに行ずべきかを〔示す〕。 具足戒(うぱさんぱーだー)を授けてはならない。依止(にっさや)を与えてはならない。沙弥(さーまねーら)を侍者として置いてはならない。比丘尼を教誡する者として僧伽(さんが)より認定されることを受けてはならない。認定されたとしても、比丘尼たちを教誡してはならない。 僧伽によって根本に引き戻されるべき者とされた、その因となった罪(アーパッティ)を、ふたたび犯してはならない。またそれに類する他の罪をも、あるいはそれよりも重い罪をも犯してはならない。羯磨(かんま)を誹謗してはならない。羯磨に関わった比丘たちを誹謗してはならない。
副テーマ: teaching
導線タグ: 比較,介護,子育て
⚠ 自己責任論に誤解されやすい,出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
Vaḍḍho bodhi na akkami, ghaṭaṁ katakasammajjani; Sakkharaṁ kathalañceva, pheṇakaṁ pādaghaṁsanī. Vidhūpanaṁ tālavaṇṭaṁ, makasañcāpi cāmarī; Chattaṁ vinā ca ārāme, tayo sikkāya sammuti. Romasitthā nakhā dīghā, chindantaṅgulikā dukkhā;
 ヴァッダは菩提(さとり)には至らず、壺(かめ)を磨くにはカタカの木をもってし、砂石をもって足台とし、泡立つものをもって足を洗い清め、扇(おうぎ)には棕櫚(やし)の葉を用い、蚊を払うにはヤクの尾の払子(ほっす)を用い、園林においては傘蓋(さんがい)なく、これら三つは戒(しかい)の許容となす。毛の多い女、爪の長き者、指を切ることは苦(く)のもとなり。
副テーマ: wisdom,mindfulness
導線タグ: 規律,戒律,日常の作法,注意深さ,生活の規則,身の回りの整え方,丁寧な所作
智慧 vinaya 趣旨一致
Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti, ūnadasavasso hoti— Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, āpattiṁ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ na jānāti, ūnadasavasso hoti— Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, āpattiṁ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.
信(サッダー)あり、慚(ヒリー)あり、愧(オッタッパ)あり、精進(ヴィーリヤ)を発し、念(サティ)を確立し、十年の戒臘あるいは十年を超える戒臘を具えていても―― 比丘たちよ、さらに他の六つの要素を具えた比丘によっては、具足戒(ウパサンパダー)を授けてはならず、依止(ニッサヤ)を与えてはならず、沙弥(サーマネーラ)を侍奉させてはならない。すなわち、増上戒(アディシーラ)において戒を損じており、行儀(アッジャーチャーラ)において威儀を損じており、正見(アティディッティ)において見を損じており、多聞(バフッスタ)に乏しく、慧(パンニャー)なく、十年に満たない戒臘である、という六つの要素を具えた者がそれである。 比丘たちよ、六つの要素を具えた比丘によっては、具足戒を授けることができ、依止を与えることができ、沙弥を侍奉させることができる。すなわち、増上戒において戒を損じておらず、行儀において威儀を損じておらず、正見において見を損じておらず、多聞にして、慧あり、十年あるいは十年を超える戒臘を具えている者がそれである。 比丘たちよ、さらに他の六つの要素を具えた比丘によっては、具足戒を授けてはならず、依止を与えてはならず、沙弥を侍奉させてはならない。すなわち、弟子(アンテヴァーシン)あるいは同住者(サッディヴィハーリン)が病(ギラーナ)に罹ったとき、自ら看護することも、他をして看護させることもよく能わず、不満(アナビラタ)を起こした者を遠離(ヴューパカーサ)させることも、他をして遠離させることもよく能わず、生じた悔恚(クックッチャ)を法(ダンマ)によって取り除くことも能わず、罪(アーパッティ)を知らず、罪よりの出離(ヴッッターナ)を知らず、十年に満たない戒臘である者がそれである。 比丘たちよ、六つの要素を具えた比丘によっては、具足戒を授けることができ、依止を与えることができ、沙弥を侍奉させることができる。すなわち、弟子ある
副テーマ: ignorance,teaching
導線タグ: 病気,介護,挫折,自信
⚠ 初手で出すと冷たく見える,出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
na sikkhāpaccakkhātakassa …pe… na antimavatthuṁ ajjhāpannakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Na āpattiyā adassane ukkhittakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, yathādhammo kāretabbo. Na āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa nisinnaparisāya …pe… na pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, yathādhammo kāretabbo. Na paṇḍakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa.
学処(sikkhāpada)を捨てた者がいる集会においては、……乃至……最重罪(antima-vatthu)を犯した者がいる集会においては、波羅提木叉(pātimokkha)を誦出してはならない。もし誦出する者があれば、突吉羅(dukkaṭa)の罪を犯す。 罪を見ないことを理由として挙措(ukkhitta)された者がいる集会においては、波羅提木叉を誦出してはならない。もし誦出する者があれば、法に従って処置されなければならない。 罪に対して懺悔しないことを理由として挙措された者がいる集会においては、……乃至……邪見(pāpikā diṭṭhi)を捨てないことを理由として挙措された者がいる集会においては、波羅提木叉を誦出してはならない。もし誦出する者があれば、法に従って処置されなければならない。 黄門(paṇḍaka)がいる集会においては、波羅提木叉を誦出してはならない。もし誦出する者があれば、突吉羅の罪を犯す。
副テーマ: wisdom,self,relationship
導線タグ: 規律,戒律,共同体,排除,過ち,反省,誠実さ
智慧 vinaya 趣旨一致
vīṇaṁ ekapalāsikaṁ; Nīlā pītā lohitikā, mañjiṭṭhā kaṇhameva ca. vaddhikā ca paṭikkhipi; Khallakā puṭapāli ca, tūlatittirameṇḍajā. Vicchikā moracitrā ca, sīhabyagghā ca dīpikā; Ajinuddā majjārī ca, kāḷaluvakaparikkhaṭā.
一枚の木の板を張った弦琴(ヴィーナ); 藍色・黄色・赤色のもの、茜色のもの、また黒色のもの。 飾り紐もまた禁じられた; 革靴(カッラカ)・革袋(プタパーリ)、 綿鷸(トゥラティッティラ)の羽・羊の毛よりなるもの。 蠍模様・孔雀彩色のもの、 また獅子・虎・豹の皮; 羚羊の皮(アジヌッダー)・猫の皮(マッジャーリー)、 そして烏の羽をもて縁どりしたるもの。
副テーマ: wisdom,attachment,self,mindfulness
導線タグ: 規律,戒律,欲望の制限,物質への執着,シンプルな生き方,節制,生活規範
智慧 vinaya 趣旨一致
soḷasete sudhammikā; Paccāropeyya aññaññaṁ, soḷasete adhammikā. Dve dve tammūlakaṁ tassa, tepi soḷasa dhammikā; Ekekamūlakaṁ cakkaṁ, “adhamman”ti jinobravi. Akāsi tajjanīyaṁ kammaṁ, saṅgho bhaṇḍanakārako; Adhammena vaggakammaṁ,
これら十六は正法(すなわち如法)なるもの、 互いに再提案し合えば、これら十六は非法(あだるま)となる。 二つずつを根拠とすれば、それらもまた十六として如法となり、 一つ一つを根拠とする転(かた)は、「非法なり」と勝者(じな)は説きたもうた。 僧伽(さんが)は諍いをなす者に対して、折伏羯磨(たじゃにやかつま)を行じたり—— 非法によりて別衆羯磨(べっしゅうかつま)を、
副テーマ: wisdom,relationship
導線タグ: 集団の決まり,手続きの正当性,組織内の対立,ルール違反,公正な判断,争いの解決,コミュニティの秩序
⚠ 自己責任論に誤解されやすい
智慧 vinaya 趣旨一致
Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṁ. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṁ, na purato nisīditabbaṁ.
清浄比丘(パカタッタ)のために布薩(ウポーサタ)を停止させてはならない。自恣(パーヴァーラナー)を停止させてはならない。訓誡(サヴァカニーヤ)をなしてはならない。呵責(アヌヴァーダ)を申し立ててはならない。機会(オカーサ)を設けさせてはならない。告発してはならない。喚起してはならない。諸比丘と関わらせてはならない。 比丘たちよ、本初より懺悔(パリヴァーサ)に値する比丘は、清浄比丘の前に出てはならない。前に座ってはならない。
副テーマ: teaching
⚠ 出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tīṇimāni, bhikkhave, adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni, tīṇi dhammikāni. Katamāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti?
「異議のある者は発言せよ。」かくして二度目もこの事を述べる……乃至……三度目もこの事を述べる……乃至……「僧伽(さんが)は、ガッガ比丘に対し、正気に復した者への正気律(あむーらはびなや)を与えた。僧伽はこれを認む。ゆえに沈黙す。われはかくのごとくこれを保持する」と。 比丘たちよ、正気律(アムーラハヴィナヤ)の施与において、法に適わぬもの三つあり、法に適うもの三つあり。法に適わぬ正気律の施与とはいかなる三つか。 比丘たちよ、ここにある比丘が罪過(āpatti)を犯せり。これに対して僧伽が、あるいは多くの者が、あるいは一人の者が、こう問責する――「尊者よ、かかる罪過を犯したことを覚えておられるか」と。
副テーマ: wisdom,karma,relationship
導線タグ: ルール,正当性,判断,コミュニティ,合意形成,過ち,責任
⚠ 出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
Salohitaṁ pamāṇañca, vīsati dīghakesatā. Khuraṁ silaṁ sipāṭikaṁ, namatakaṁ khurabhaṇḍakaṁ; Massuṁ kappenti vaḍḍhenti, golomicaturassakaṁ. Parimukhaṁ aḍḍhadukañca, dāṭhisambādhasaṁhare; Ābādhā kattarivaṇo, dīghaṁ sakkharikāya ca.
血の混じるもの、その量の多さ、髪の長すぎること、 剃刀、砥石、鞘、軟化剤(なまたか)、剃刀入れ; 鬚(ひげ)を整え伸ばすこと、丸いものと四角いもの(ゴロミとチャトゥラッサカ)、 顔の周囲と半二重(アッダドゥカ)のこと、歯の詰まりと除去、 病(ābādha)、鋏傷、 長い砂利(石片)によるものもまた然り。
副テーマ: wisdom,mindfulness,self,suffering
導線タグ: 身だしなみ,清潔感,規律,戒律,自己管理,生活習慣,節制
智慧 vinaya 趣旨一致
Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, ūnadasavasso hoti— Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ūnadasavasso hoti— Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— Upasampādetabbachakkacuddasavāro niṭṭhito. 25. Aññatitthiyapubbakathā Tena kho pana samayena yo so aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁyeva titthāyatanaṁ saṅkami.
〔弟子もしくは同住者を、遵行(じゅんぎょう)の学処をもって教え導き、根本梵行の学処をもって訓育し、阿毘達磨(アビダンマ)において訓育し、阿毘律(アビヴィナヤ)において訓育し、生じたる邪見を法によって除去することを、よく為し得ない者、また十歳未満の者〕、 比丘らよ、六つの要素を具えた比丘は、具足戒を授けてはならず、依止(nissaya)を与えてはならず、沙弥(sāmaṇera)を世話してはならない。 〔弟子もしくは同住者を、遵行の学処をもって教え導き、根本梵行の学処をもって訓育し、阿毘達磨において訓育し、阿毘律において訓育し、生じたる邪見を法によって除去することを、よく為し得る者、また十歳以上もしくは十歳を超えた者〕、 比丘らよ、また別の六つの要素を具えた比丘も、具足戒を授けてはならず、依止を与えてはならず、沙弥を世話してはならない。すなわち、罪(āpatti)を知らず、無罪を知らず、軽罪(lahukaṁ āpatti)を知らず、重罪(garukaṁ āpatti)を知らず、また両方の波羅提木叉(pātimokkha)が、広く善く受持されておらず、善く区分されておらず、善く運用されておらず、経文に従い、文句に従って善く決択されていない者、さらに十歳未満の者——。 比丘らよ、六つの要素を具えた比丘は、具足戒を授けることができ、依止を与えることができ、沙弥を世話することができる。すなわち、罪を知り、無罪を知り、軽罪を知り、重罪を知り、また両方の波羅提木叉が、広く善く受持され、善く区分され、善く運用され、経文に従い、文句に従って善く決択されている者、さらに十歳以上もしくは十歳を超えた者——。 具足戒を授けうる〔条件の〕六十四条りが、ここに終わる。 二十五 外道出身者に関する話 さてそのころ、かの外道出身者(aññatitthiyapubba)は、師(upajjhāya)から法に基づいて諭された際に、師の言葉に反論して立ち向かい、もとの外道の
副テーマ: teaching
導線タグ: 上司,介護,自信
⚠ 出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
Na theyyasaṁvāsakassa …pe… na titthiyapakkantakassa …pe… na tiracchānagatassa …pe… na mātughātakassa …pe… na pitughātakassa …pe… na arahantaghātakassa …pe… na bhikkhunidūsakassa …pe… na saṅghabhedakassa …pe… na lohituppādakassa …pe… na ubhatobyañjanakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ.
偸盗住者(ていとうじゅうしゃ)に対しても……乃至……外道に転落した者に対しても……乃至……畜生に堕した者に対しても……乃至……母を殺した者に対しても……乃至……父を殺した者に対しても……乃至……阿羅漢を殺した者に対しても……乃至……比丘尼を犯した者に対しても……乃至……僧伽を破壊した者に対しても……乃至……仏身より血を出した者に対しても……乃至……二形(にぎょう)の者に対しても、座せる会衆の前にて波羅提木叉(はらだいもくしゃ)を誦出すべからず。
副テーマ: wisdom,karma,relationship
導線タグ: 戒律,コミュニティの純粋性,不適切な交流,僧侶の資格,宗教的規律,集団の秩序,破門
⚠ 出家者向けの文脈
智慧 vinaya 趣旨一致
aññaṁ āvāsaṁ gacchi so. Tatthādhammena samaggā, tassa tajjanīyaṁ karuṁ; Aññattha vaggādhammena, tassa tajjanīyaṁ karuṁ. Patirūpena vaggāpi, samaggāpi tathā karuṁ; Adhammena samaggā ca, dhammena vaggameva ca. Patirūpakena vaggā ca,
彼は別の住処(āvāsa)へと赴いた。そこにおいて、法に背いた和合(samaggā)のもとで、彼に対して擯斥(tajjanīya)の処罰が行われた。また別の場において、分裂した非法(vaggādhammena)によって、彼に対して擯斥の処罰が行われた。適正なる形をもって分裂したるも、和合したるも、また同じくそれを行えり。法に背いて和合し、あるいは法によって分裂するのみ。適正なる形をとって分裂したるも、
副テーマ: wisdom,karma
導線タグ: 不当な扱い,理不尽,組織の決定,正当性,ルール,集団の判断,不公平
智慧 vinaya 趣旨一致
So saramānova evaṁ vadeti— Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Adhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So saramānova evaṁ vadeti— ‘sarāmi kho ahaṁ, āvuso, yathāsupinantenā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Adhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ.
彼は〔違犯を〕記憶しながら、なおかくのごとく言う——「彼に僧伽は不癡毘尼(アムーラヴィナヤ)を与える。これは不癡毘尼を与えることとして、法にかなわない」と。 さて、比丘たちよ、ここにある比丘が罪過(アーパッティ)を犯した場合、僧伽が、あるいは多くの者が、あるいは一人の者が、その比丘を責めて言う——「尊者よ、このような罪過を犯したことを、覚えておられますか」と。彼は〔違犯を〕記憶しながら、なおかくのごとく言う——「友よ、私はまるで夢のなかのことのように、覚えております」と。彼に僧伽は不癡毘尼を与える。これは不癡毘尼を与えることとして、法にかなわない。
副テーマ: wisdom,karma,relationship
導線タグ: 責任回避,言い訳,記憶,正直さ,誠実さ,コミュニティのルール,自己欺瞞
⚠ 出家者向けの文脈
← 前49505152535455次 →

経典データの出典: SuttaCentral(CC0ライセンス)

© 2026 AIブッダ 禅 — トップ仏陀の教えブログお問い合わせ