律蔵 衣犍度 段落4
“Evaṁ, ayye”ti kho so dovāriko sālavatiyā gaṇikāya paccassosi. Atha kho sālavatī gaṇikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṁ vijāyi. Atha kho sālavatī gaṇikā dāsiṁ āṇāpesi— “handa, je, imaṁ dārakaṁ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍehī”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho sā dāsī sālavatiyā gaṇikāya paṭissutvā taṁ dārakaṁ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍesi. Tena kho pana samayena abhayo nāma rājakumāro kālasseva rājupaṭṭhānaṁ gacchanto addasa taṁ dārakaṁ kākehi samparikiṇṇaṁ, disvāna manusse pucchi— “kiṁ etaṁ, bhaṇe, kākehi samparikiṇṇan”ti? “Dārako, devā”ti. “Jīvati, bhaṇe”ti? “Jīvati, devā”ti.
“Yes, ma’am.” Her pregnancy progressed, and eventually she gave birth to a son. She told her slave, “Listen, take this boy away in a winnowing basket and throw him on the trash heap.” Saying, “Yes, ma’am,” she did just that. On the same morning, as Prince Abhaya was walking to an audience with the king, he saw that boy surrounded by crows. He asked his companions, “What’s that surrounded by crows?” “It’s a boy, sir.” “Is he alive?” “Yes, he’s alive.”
導線タグ: 上司,介護,子育て
この教えについて、AIブッダ 禅に相談してみませんか?