律蔵 皮革犍度 段落2
Atha kho soṇassa koḷivisassa mātāpitaro soṇaṁ koḷivisaṁ etadavocuṁ— “rājā te, tāta soṇa, pāde dakkhitukāmo. Mā kho tvaṁ, tāta soṇa, yena rājā tena pāde abhippasāreyyāsi. Rañño purato pallaṅkena nisīda. Nisinnassa te rājā pāde dakkhissatī”ti. Atha kho soṇaṁ koḷivisaṁ sivikāya ānesuṁ. Atha kho soṇo koḷiviso yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ abhivādetvā rañño purato pallaṅkena nisīdi. Addasā kho rājā māgadho seniyo bimbisāro soṇassa koḷivisassa pādatalesu lomāni jātāni. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asīti gāmikasahassāni diṭṭhadhammike atthe anusāsitvā uyyojesi— “tumhe khvattha, bhaṇe, mayā diṭṭhadhammike atthe anusāsitā;
Soṇa’s parents said to him, “Soṇa, the king wishes to see your feet, but don’t point them at him. If you just sit down cross-legged in front him, he’ll be able to see them.” They then sent him away on a palanquin, and Soṇa went to King Bimbisāra. Upon arrival, he bowed to the king and sat down cross-legged in front of him. The king saw the hairs growing on the soles of his feet. Then, after instructing those eighty thousand chiefs in worldly matters, the king dismissed them, saying, “I’ve instructed you in worldly matters.
導線タグ: 上司,子育て,罪悪感
この教えについて、AIブッダ 禅に相談してみませんか?